From Wikipedia, the free encyclopedia
Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils bija 121 km gara, 1996. gadā slēgta dzelzceļa līnija, kas savienoja Liepāju un Ventspili. Līnija slēgta mazā pasažieru skaita un lielo izmaksu dēļ, formāli — sliežu ceļu slikta stāvokļa dēļ. Līdz 1991. gadam pa dzelzceļa līniju pārvadāja karavīrus un bruņutehniku PSRS armijas vajadzībām, bet pēc 1991. gada, kad padomju armija aizgāja no Latvijas, līnijai perspektīvu nebija. Līdz 1996. gada 4. jūlijam līnijā kursēja dīzeļlokomotīve ar 2 pasažieru vagoniem.
1912.—1913. gadā no Liepājas līdz Ziemupei tika uzbūvēta provizoriska šaursliežu (600 mm) dzelzceļa līnija, lai vestu akmeņus uz Liepājas ostu, bet Pirmā pasaules kara gados — šaursliežu dzelzceļš starp Pāvilostu un Alsungu. 1928. gada 6. jūnijā Saeima pieņēma likumu, kas noteica savienot šīs dzelzceļa līnijas, izveidojot 600 mm līniju Liepāja—Ziemupe—Pāvilosta—Alsunga (Alšvanga), bet vēlāk tika izlemts, ka dzelzceļa maršruts pa mazapdzīvoto piekrasti būtu neizdevīgs, tādēļ 1929. gadā līniju uz Alsungu nolēma būvēt caur Vērgali 750 mm platumā. 1932. gada 14. augustā līnija tika pabeigta, turklāt tā neveda caur Pāvilostu, jo tas būtu pārāk liels līkums — Pāvilostu ar jauno līniju savienoja 3 km garš atzarojums no Kursas stacijas. 1933. gadā līniju nolēma pagarināt līdz Kuldīgai un 1935. gada 1. septembrī iecirknis Alsunga—Kuldīga tika nodots vispārīgai lietošanai, bet 1939. gadā sāka būvēt iecirkni Kuldīga—Tukums, kurā paspēja uzbūvēt tikai apmēram 8 km no Tukuma II stacijas Kuldīgas virzienā, jo sākās Otrais pasaules karš.
Kad Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Vācijas karaspēka grupu "Ziemeļi" 1944. gada rudenī ielenca Kurzemes cietoksnī, tajā esošie dzelzceļa iecirkņi Ventspils—Tukums un Liepāja—Biksti tika izolēti. Tie steidzīgi tika savienoti ar līniju Bērzupe—Džūkste, bet arī šī līnija drīz tika ieņemta. Tādēļ otru t.s. rokādes līniju nācās būvēt iespējami tālu no frontes un visērtāk tas bija izdarāms, savienojot Liepāju ar Ventspili caur Alsungu, turklāt piemērots nepabeigts tilts pār Ventu bija sākts būvēt vēl pirms Pirmā pasaules kara atzarojumam Ventspils—Kuldīga (šis atzarojums kara dēļ palika tikai projekta līmenī). 1944. gada decembrī pa jauno līniju, kas posmā Liepāja—Alsunga no 750 mm tika pārbūvēta uz normālplatumu (1435 mm), atstājot normālplatuma sliežu vidū arī vecās šaurās sliedes[2], sāka kursēt pirmie vilcieni.
Tā kā jaunajai līnijai bija pietiekami liela stratēģiska nozīme, jo tā pēc kara atradās PSRS pierobežas īpaša režīma zonā, to saglabāja, pārkabojot uz 1524 mm platumu. To sāka izmantot arī pasažieru satiksmei. Savukārt posms Alsunga—Kuldīga saglabājās kā šaursliežu līnija, pa kuru līdz pat 1963. gadam kursēja pasažieru vilciens (turklāt šajā iecirknī bija paredzēti divi pāri preču-pasažieru vilcienu diennaktī, atšķirībā no platsliežu Liepājas—Ventspils līnijas ar vienu pāri diennaktī). Kravas satiksmi šeit nodrošināja līdz 1974. gadam Kuldīgas kokapstrādes rūpnīcas "Vulkāns" vajadzībām, pēc tam posmu demontēja kritiskā tehniskā stāvokļa dēļ. Atzarojumu Kursa—Pāvilosta nojauca drīz pēc kara.
1974. gada 30. aprīlī Liepājas—Ventspils dzelzceļa līnijā kursējošā lokomotīve izraisīja vienu no lielākajiem meža ugunsgrēkiem Latvijā. Tā laikā Vērgalē Liepājas virsmežniecībā izdega 2300 hektāru, no tiem 2194 hektāru meža. Ugunsgrēku veicināja lielais vējš un sausā kūla Grīņu rezervāta priežu jaunaudzēs.[3] Vēlāk tika izmeklēti ugunsgrēka cēloņi un izmeklēšanā piedalījās 3 cilvēki no Krasnojarskas meža pētīšanas institūta. Lietu iztiesāšanā Maskavā Liepājas mežrūpniecības intereses aizstāvējis mežkopis Ivars Pētersons un ministrijas Mežu apsardzības daļas darbinieks Arnis Roga.[4]
1990. gadu sākumā līnijā bija 4 stacijas, kurās varēja izmainīties vilcieni — Vērgale, Rīva, Alsunga un Zūras. Pirms līnijas slēgšanas bija tikai divas — Rīva un Alsunga[5]. 2009.gadā, īsi pirms demontāžas, Rīva bija vienīgā stacija, kurā bija saglabājušies vairāki sliežu ceļi.
No 2009. gada bijušās līnijas tiek izmantots tikai tilts pār Ventu un Ventas kreisā krasta pievedceļi Ventspils stacijai. Pārējā līnija nojaukta 2009. gada beigās decembrī.
Posms Liepāja—Alsunga ir 69 km garš, tajā atradās 11 stacijas. Dzelzceļa posms galvenokārt iet cauri mežiem, nedaudz gar Grīņu rezervāta labo malu ZR, Z un ZA virzienā. Kādreiz no šī posma pie Kursas stacijas atzarojās dzelzceļa posms līdz Pāvilostas centram ostas vajadzībām.
Pāvilostas stacija atvērta 1932. gadā. Pēc Otrā pasaules kara šo atzaru nojauca.
Posms Alsungas Dienvidu stacija—Ventspils bija 54 km garš, tajā atradās 9 stacijas. Dzelzceļa posms, tāpat kā posms Liepāja—Alsungas Dienvidu stacija, gāja pa mežainu apvidu. Pie Alsungas stacijas atradās vienīgā "nometošā pārmija" šajā līnijā.
Liepājas — Alsungas dzelzceļa līnijas pagarināšanu līdz Kuldīgai uzsāka 1933. gadā. 29 kilometrus garo Alsungas — Kuldīgas iecirkni atklāja 1935. gada 1. septembrī. 1936./1937. budžeta gadā uzbūvēja apjomīgu dzelzceļa stacijas ēku Kuldīgā. 1963. gadā starp Alsungu un Kuldīgu pārtrauca pasažieru pārvadājumus, bet līniju pilnībā slēdza 1974. gadā. Dzelzceļa stacijas ēka pēc likvidācijas kalpoja autoostas vajadzībām.[9]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
