Darba valoda

Darba valoda ir valoda, kam piešķirts īpašs juridisks statuss kādā starptautiskā uzņēmumā, organizācijā, biedrībā tās iekšējās un ārējās saziņas nodrošināšanai.

Dažādas organizācijas un to darba valodas

• Apvienoto Nāciju Organizācijai ir sešas oficiālās un darba valodas: angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valoda.
• Pasaules Tirdzniecības Organizācijai ir trīs darba valodas: angļu, franču un spāņu valoda.
• Starptautiskajai krimināltiesai ir divas darba valodas: angļu un franču.^[1]
• Starptautiskajai darba organizācijai ir trīs darba valoda: angļu, franču un spāņu valodas.
• Starptautiskajai telekomunikāciju savienībai ir trīs darba valodas: angļu, franču un spāņu valoda.
• Eiropas Komisijai ir trīs darba valodas: angļu, franču un vācu valoda.
• Amerikas brīvās tirdzniecības savienībai ir divas darba valodas: angļu un spāņu valoda.
• Šanhajas sadarbības organizācijai ir divas darba valodas: ķīniešu un krievu valoda.
• Mercosur ir divas darba valodas: portugāļu un spāņu valoda.
• NATO ir divas darba valodas: angļu un franču valoda.
• FIFA ir četras darba valodas: angļu, franču, vācu un spāņu. Agrāk organizācijas vienīgā oficiālā valoda bija franču valoda, bet šobrīd oficiālā sarakstes un paziņojumu valoda ir angļu valoda.

• Eiropas Savienībā (ES) ir 24 oficiālās valodas kopš Horvātijas pievienošanās 2013. gadā. No visām oficiālajām valodām tikai trīs ir atzītas par darba valodām — angļu, franču un vācu. Šīs valodas izmantoto ikdienas darbā ES institūcijās, piemēram, Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, lai veiktu iekšējās saziņas un dokumentācijas sagatavošanu. Lai gan katra dalībvalsts var oficiāli izmantot savu valodu, praktiskos nolūkos tiek izmantotas galvenokārt šīs trīs darba valodas.

Atsauces

1. Article 50 of the Rome Statute of the International Criminal Court. Accessed 16 October 2007.