Džūljans Asānžs

Džūljans Pols Asānžs (angļu: Julian Paul Assange; izrunā: əˈsɑːnʒ; dzimis 1971. gada 3. jūlijā) ir austrāliešu žurnālists,^[2][3][4] izdevējs^[5][6] un interneta aktīvists. Viņš visplašāk ir zināms kā anonīmās informācijas nopludināšanas interneta vietnes WikiLeaks galvenais redaktors un sabiedrisko attiecību pārstāvis. Pirms tam viņš strādājis par datorsistēmu programmētāju.^[7]

Džūljans Asānžs Julian Assange Asānžs 2014. gadā Personīgā informācija Dzimis 1971. gada 3. jūlijā (53 gadi) Taunsvila, Austrālija Pilsonība Austrālija Nodarbošanās WikiLeaks galvenais redaktors un sabiedrisko attiecību pārstāvis Dzīvesbiedre Stella Asānža Bērni Daniels Asānžs[1] Paraksts

Dzīvesgājums

Dzimis 1971. gadā Taunsvilā Kvīnslendas štatā. Studēja Melburnas un Kanberas universitātēs (2002-2005). Dzīvoja vairākās valstīs, vairākkārt publiski uzstājās, runājot par preses brīvību, cenzūru un izmeklējošo žurnālistiku. 2006. gadā viņš nodibināja WikiLeaks, kas 2010. gada 28. novembrī sāka publicēt slepenus ASV valdības diplomātiskos dokumentus. Tā paša gada 7. decembrī Asanžu Anglijā apsūdzēja saistībā ar iespējamiem seksuālajiem noziegumiem Zviedrijā.

2012. gada 19. jūnijā Asanžs lūdza politisko patvērumu Ekvadoras vēstniecībā Londonā, 16. augustā Ekvadoras Ārlietu ministrija apstiprināja, ka piešķirs Asanžam patvērumu. Kad Ekvadoras prezidents viņam atcēla patvēruma tiesības, 2019. gada 11. aprīlī policija Asanžu Ekvadoras vēstniecībā arestēja un Vestminsteras miertiesa viņu notiesāja par drošības naudas noteikumu pārkāpšanu.

2019. gada maijā Zviedrijas prokurori atsāka izmeklēšanu par izvarošanu un iesniedza lūgumu par Asanža arestu. Tiesa atteicās apmierināt prokuratūras lūgumu, un 2019. gada novembrī prokuratūra atteicās no kriminālvajāšanas.

Savukārt ASV izvirzīja Asanžam apsūdzību par to, ka viņš 2010. gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros. Vēlāk viņam izvirzīja 17 jaunas apsūdzības par ASV Spiegošanas likuma pārkāpšanu. 2022. gada 17. jūnijā Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrija pēc miertiesas un Augstās tiesas izvērtējuma deva rīkojumu par Džūljena Asanža izdošanu ASV.^[8]

Atsauces

1. Nick Johns-Wickberg. «Daniel Assange: I never thought WikiLeaks would succeed». Crikey, 2010. gada 17. septembris.
2. «Julian Assange». Centre for investigative journalism. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 3. decembris.
3. «Amnesty announces Media Awards 2009 winners». Amnesty International. 2009. gada 2. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. maijā. Skatīts: 2010. gada 3. decembris.
4. Alex Massie. «Yes, Julian Assange Is A Journalist». The Spectator, 2010. gada 2. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. decembrī. Skatīts: 2010. gada 3. decembris.
5. Andy Greenberg. «An Interview With WikiLeaks’ Julian Assange — Andy Greenberg – The Firewall». Blogs.forbes.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. decembrī. Skatīts: 2010. gada 1. decembris.
6. Eben Harrell. «Defending the Leaks: Q&A with WikiLeaks' Julian Assange». TIME, 2010. gada 27. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. decembrī. Skatīts: 2010. gada 1. decembris. Arhivēts 2010. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē.
7. «Profile: Julian Assange, the man behind Wikileaks». The Sunday Times (UK). 2010. gada 11. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. septembrī. Skatīts: 2010. gada 29. jūnijs.
8. Lielbritānijas ministre paraksta rīkojumu par Asanža izdošanu ASV lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā