Wikimedia projekta saraksts From Wikipedia, the free encyclopedia
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940. gada, kad par Dānijas valdnieku kļuva Gorms Vecākais, aizsākot Gormu dinastiju. Iepriekš Dānijas teritoriju pārvaldījuši pagāniskie leģendārie dāņu ķēniņi.
Portrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) | Valdīšanas periods | Dinastija | Piezīmes | |||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Gormu dinastija (940—1042) | |||||||
Gorms Vecākais Gorm den Gamle (900—958) | 940. — 958. gads | Gormu dinastija | |||||
Haralds Zilzobis Harald Blåtandudover (925—986) | 958. — 986. gads | Gormu dinastija | 965. gadā pieņēma kristietību un rezidēja Roskildes pilī | ||||
Svens I Dakšbārda Svend Tveskæg (ap 960—1014) | 986. gads — 1014. gada 3. februāris | Gormu dinastija | arī Norvēģijas karalis no 986. gada un Anglijas karalis no 1013. gada | ||||
Haralds II Harald II (?—1018) | 1014. — 1018. gads | Gormu dinastija | |||||
Knuds II Lielais Knud II den Store (ap 995—1035) | 1018. gads — 1035. gada 12. novembris | Gormu dinastija | Apvienoja Angliju, Dāniju un Norvēģiju vienotā lielvalstī | ||||
Hardeknuts Hardeknud (1018/19—1042) | 1035. gada 12. novembris — 1042. gada 8. jūnijs | Gormu dinastija | arī Anglijas karalis no 1040. gada | ||||
Gaišmata dinastija (1042—1047) | |||||||
Magnuss Labais Magnus den Gode (ap 1024—1047) | 1042. gada 8. jūnijs — 1047. gada 25. oktobris | Gaišmatu dinastija | pirms tam Norvēģijas karalis no 1035. gada. Bērnību pavadījis pie Novgorodas kņaza Jaroslava (1028—1035) | ||||
Estridsenu dinastija (1047—1375) | |||||||
Svends II Estridsens Svend Estridsen (ap 1019—1076) | 1047. gada 25. oktobris — 1076. gada 28. aprīlis | Estridsenu dinastija | ticies ar Brēmenes Domskolas skolotāju Ādamu, kas savā hronikā pierakstījis viņa stāstu par ziemeļu tautām, arī kuršiem (līdz 1071). Mudinājis Kursā uzcelt baznīcu. | ||||
Haralds III Maigas Harald III Hen (ap 1040—1080) | 1076. gada 28. aprīlis — 1080. gada 17. aprīlis | Estridsenu dinastija | Vadīja pēdējo dāņu iebrukumu Anglijā 1069. gadā | ||||
Knuts IV Svētais Knud den Hellige (ap 1042—1086) | 1080. gada 17. aprīlis — 1086. gada 10. jūlijs | Estridsenu dinastija | pēc nogalināšanas Odenses baznīcā 1101. gadā kanonizēts par katoļu svēto, Dānijas svētais aizbildnis | ||||
Olafs I Izsalkušais Oluf Hunger (ap 1050—1095) | 1086. gada 10. jūlijs — 1095. gada 18. augusts | Estridsenu dinastija | Precējies ar Kijivas lielkņaza Jaroslava mazmeitu Ingigerdu. Viņa valdīšanas laiks bija neražas un bada periods | ||||
Ēriks I Labais Erik Ejegodr (ap 1060—1103) | 1095. gada 18. augusts — 1103. gada 10. jūlijs | Estridsenu dinastija | 1103. gadā nodibināja Lundas arhibīskapiju un devās caur Novgorodu, Kijivu un Konstantinopoli svētceļojumā uz Svēto Zemi, kura laikā miris Kipras salā | ||||
Nils Niels (ap 1065—1134) | 1103. gada 10. jūlijs — 1134. gada 25. jūnijs | Estridsenu dinastija | nogalināts Šlēzvigas pilī | ||||
Ēriks II Neaizmirstamais Erik Emune (ap 1090—1137) | 1134. gada 25. jūnijs — 1137. gada 18. septembris | Estridsenu dinastija | 1136. gadā vadīja krusta karagājienu pret Rīgenes vendiem | ||||
Ēriks III Jērs Erik III Lam (ap 1120—1146) | 1137. gada 18. septembris — 1146. gada 27. augusts | Estridsenu dinastija | |||||
Svends III Svend III Grathe (ap 1125—1157) | 1146. gada 27. augusts — 1157. gada 23. oktorbris | Estridsenu dinastija | Valdīja kopā ar Knudu V un Valdemāru I Lielo | ||||
Knuds V Knud V Magnussen (ap 1129—1157) | 1146. gada 27. augusts — 1157. gada 9. augusts | Estridsenu dinastija | Valdīja kopā ar Svendu III un Valdemāru I Lielo | ||||
Valdemārs I Lielais Valdemar den Store (1131—1182) | 1146. gada 27. augusts — 1182. gada 12. maijs | Estridsenu dinastija | Līdz 1157. gadam valdīja kopā ar Svendu III un Knudu V. Novgorodas kņaza meitas Ingeborgas dēls, Novgorodas kņaza (1088—1094, 1095—1117) un Kijivas lielkņaza (1125—1132) Mstislava mazdēls. 1157. gadā apprecējās ar Sofiju, Minskas kņaza Volodara meitu. | ||||
Knuds VI Knud Valdemarsøn (1162—1202) | 1182. gada 12. maijs — 1202. gada 12. novembris | Estridsenu dinastija | 1185. gadā pakļāva Pomerānija kņazisti | ||||
Valdemārs II Estridsens Valdemar Sejr (1170—1241) | 1202. gada 12. novembris — 1241. gada 28. marts | Estridsenu dinastija | 1206. gadā rīkoja krusta karagājienu uz Sāmsalu, 1219. gadā uz Rēveles zemi. 1222. gadā Sāmsalā noslēdza vienošanos, kurā bīskapam Albertam atdeva Līvzemi, turpretī Sakalas un Ugaunijas zemē viņš karaļa tiesības piešķīra Zobenbrāļu ordeņa brāļiem. | ||||
Valdemārs Jaunākais Valdemar den Unge (ap 1209—1231) | 1218. gads — 1231. gada 28. novembris | Estridsenu dinastija | Valdīja kopā ar Valdemāru II Estridsenu | ||||
Ēriks IV Erik Plovpenning (ap 1216—1250) | 1231. gada 28. novembris — 1250. gada 10. augusts | Estridsenu dinastija | Līdz 1241. gadam valdīja kopā ar Valdemāru II Estridsenu | ||||
Ābels Abel (ap 1218—1252) | 1250. gada 10. augusts — 1252. gada 29. jūnijs | Estridsenu dinastija | |||||
Kristofers I Christoffer I (1219—1252) | 1252. gada 29. jūnijs — 1259. gada 29. maijs | Estridsenu dinastija | |||||
Ēriks V Erik Klipping (1249—1286) | 1259. gada 29. maijs — 1286. gada 22. novembris | Estridsenu dinastija | |||||
Ēriks VI Erik Menved (1279—1319) | 1286. gada 22. novembris — 1319. gada 13. novembris | Estridsenu dinastija | |||||
Kristofers II Christoffer II (1276—1332) | 1319. gada 13. novembris — 1326. gads (gāzts no troņa) | Estridsenu dinastija | Valdīja kopā ar Ēriku Kristofersenu | ||||
Ēriks Kristofersens Erik Christoffersen (ap 1307— ap 1332) | 1321. — 1326. gads (gāzts no troņa) | Estridsenu dinastija | Valdīja kopā ar Kristoferu II | ||||
Valdemārs III Valdemar III (1314—1364) | 1326. — 1329. gads (gāzts no troņa) | Estridsenu dinastija | |||||
Kristofers II Christoffer II (1276—1332) | 1329. gads — 1332. gada 2. augusts | Estridsenu dinastija | Valdīja kopā ar Ēriku Kristofersenu | ||||
Ēriks Kristofersens Erik Christoffersen (ap 1307— ap 1332) | 1329. gads — 1332. gada sākums | Estridsenu dinastija | Valdīja kopā ar Kristoferu II | ||||
Periods bez karaļa (1332—1340) | |||||||
Valdemārs IV Valdemar IV (ap 1320—1375) | 1340. gada 21. jūnijs — 1375. gada 24. oktobris | Estridsenu dinastija | 1346. gadā pārdeva Dāņu Igaunijas teritoriju Livonijas ordeņa mestram | ||||
Bjelbu dinastija (1376—1387) | |||||||
Olafs II Oluf II (1370—1387) | 1376. gada 3. maijs — 1387. gada 3. augusts | Bjelbu dinastija | Valdīja kopā ar savu māti Margrēti I, 1380. gadā apvienoja Dāniju un Norvēģiju personālūnijā. |
Skatīt arī: Kalmāras ūnija
Portrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) | Valdīšanas periods | Dinastija | Piezīmes | |||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Estridsenu dinastija (1376—1412) | |||||||
Margrēte I Margrete I (1353—1412) | 1376. gads — 1412. gada 28. oktobris | Estridsenu dinastija | Līdz 1387. gadam valdīja kopā ar savu dēlu Olafu II. Dānijas karaliene no 1387. gada, Norvēģijas reģente no 1388. gada, Zviedrijas karaliene no 1389. gada. | ||||
Grifu dinastija (1397—1439) | |||||||
Pomerānijas Ēriks Erik av Pommern (1381/82—1459) | 1397. gada 17. jūnijs — 1439. gada 24. septembris (gāzts no troņa) | Grifu dinastija | pirms tam Norvēģijas karalis no 1389. gada. Dānijas un Zviedrijas karalis no 1396. līdz 1439. gadam, Kalmāras ūnijas (no 1397) karalis. Līdz 1412. gadam valdīja kopā ar Margrēti I, 1416. gadā par karaļa rezidenci izvēlēta Kopenhāgena. | ||||
Palatīnu-Neimarku dinastija (1440—1448) | |||||||
Bavārijas Kristofers Kristoffer av Bayern (1416—1448) | 1440. gada 9. aprīlis — 1448. gada 6. janvāris | Palatīnu-Neimarku dinastija | Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas karalis (no 1440), Zviedrijas karalis (no 1441) un Norvēģijas karalis (no 1442). | ||||
Oldenburgas dinastija (1448—1863) | |||||||
Kristiāns I Kristian I (1426—1481) | 1448. gada 1. septembris — 1481. gada 21. maijs | Oldenburgas dinastija | Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas karalis no 1448., Norvēģijas karalis no 1450. un Zviedrijas karalis no 1457. gada. | ||||
Hanss Hans (1455—1513) | 1481. gada 21. maijs — 1513. gada 20. februāris | Oldenburgas dinastija | Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas karalis (no 1481), Norvēģijas karalis (no 1483) un Zviedrijas karalis (no 1497). | ||||
Kristiāns II Kristian II (1481—1559) | 1513. gada 20. februāris — 1523. gada 20. janvāris (gāzts no troņa) | Oldenburgas dinastija | Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas un Norvēģijas karalis no 1513., Zviedrijas karalis no 1520. gada. | ||||
Frederiks I Frederik I (1471—1533) | 1523. gada 20. janvāris — 1533. gada 10. aprīlis | Oldenburgas dinastija | Pēc Kalmāras ūnijas izjukšanas Dānijas karalis (no 1523) un Norvēģijas karalis (no 1524). | ||||
Periods bez karaļa (1533—1534) |
Skatīt arī: Dānija-Norvēģija
Portrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) | Valdīšanas periods | Dinastija | Piezīmes | |||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Oldenburgas dinastija (1448—1863) | |||||||
Kristiāns III Kristian III (1503—1559) | 1534. gada 4. jūlijs — 1559. gada 1. janvāris | Oldenburgas dinastija | Dānijas un Norvēģijas karalis. Ieviesa luterticību kā oficiālo reliģiju. | ||||
Frederiks II Frederik II (1534—1588) | 1559. gada 1. janvāris — 1588. gada 4. aprīlis | Oldenburgas dinastija | Dānijas un Norvēģijas karalis. Iecēla savu jaunāko brāli Magnusu par Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskapu un uzdeva viņam pārņemt šīs bīskapijas Dānijas kontrolē. 1562. gadā noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Krievijas caru Ivanu IV, kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz Igauniju, Sāmsalu un Kurzemi. | ||||
Kristiāns IV Kristian IV (1577—1648) | 1588. gada 4. aprīlis — 1648. gada 28. februāris | Oldenburgas dinastija | Dānijas un Norvēģijas karalis. Iesaistījās Trīsdesmitgadu karā protestantu pusē. | ||||
Frederiks III Frederik III (1609—1670) | 1648. gada 28. februāris — 1670. gada 9. februāris | Oldenburgas dinastija | Dānijas un Norvēģijas karalis | ||||
Kristiāns V Kristian V (1646—1699) | 1670. gada 9. februāris — 1699. gada 25. augusts | Oldenburgas dinastija | Dānijas un Norvēģijas karalis | ||||
Frederiks IV Frederik IV (1671—1730) | 1699. gada 25. augusts — 1730. gada 12. oktobris | Oldenburgas dinastija | Dānijas un Norvēģijas karalis | ||||
Kristiāns VI Kristian VI (1699—1746) | 1730. gada 12. oktobris — 1746. gada 6. augusts | Oldenburgas dinastija | Dānijas un Norvēģijas karalis | ||||
Frederiks V Frederik V (1723—1766) | 1746. gada 6. augusts — 1766. gada 14. janvāris | Oldenburgas dinastija | Dānijas un Norvēģijas karalis | ||||
Kristiāns VII Kristian VII (1749—1808) | 1766. gada 14. janvāris — 1808. gada 13. marts | Oldenburgas dinastija | Dānijas un Norvēģijas karalis |
Portrets | Vārds, uzvārds (Dzimis—miris) | Valdīšanas periods | Dinastija | Piezīmes | |||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Oldenburgas dinastija (1814—1863) | |||||||
Frederiks VI Frederik V (1768—1839) | 1808. gada 13. marts — 1839. gada 3. decembris | Oldenburgas dinastija | arī Norvēģijas karalis līdz 1814. gadam | ||||
Kristians VIII Oldenburgs Kristian VIII (1786—1848) | 1839. gada 3. decembris — 1848. gada 20. janvāris | Oldenburgas dinastija | Ievēlēts par Norvēģijas karali 1814. gadā, bet bija spiests atdot varu Zviedrijas karalim Kārlim XIII. | ||||
Frederiks VII Frederik VII (1808—1863) | 1848. gada 20. janvāris — 1863. gada 15. novembris | Oldenburgas dinastija | |||||
Gliksburgas dinastija (1863 — mūsdienas) | |||||||
Kristiāns IX Kristian IX (1808—1906) | 1863. gada 15. novembris — 1906. gada 29. janvāris | Gliksburgas dinastija | |||||
Frederiks VIII Frederik VIII (1843—1912) | 1906. gada 29. janvāris — 1912. gada 14. maijs | Gliksburgas dinastija | |||||
Kristiāns X Kristian X (1870—1947) | 1912. gada 14. maijs — 1947. gada 20. aprīlis | Gliksburgas dinastija | |||||
Frederiks IX Frederik IX (1899—1972) | 1947. gada 20. aprīlis — 1972. gada 14. janvāris | Gliksburgas dinastija | |||||
Margrēte II Margrethe II (1940) | 1972. gada 14. janvāris — 2024. gada 14. janvāris | Gliksburgas dinastija | |||||
Frederiks X Frederik X (1968) | 2024. gada 14. janvāris — pašlaik | Gliksburgas dinastija |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.