Pomerānijas Ēriks

Pomerānijas Ēriks (norvēģu: Erik av Pommern, dāņu: Erik af Pommern, zviedru: Erik av Pommern; dzimis 1381/1382. gadā, miris 1459. gada 3. maijā) bija Grifu dinastijas Norvēģijas karalis no 1389. līdz 1442. gadam (kā Ēriks III) un Dānijas un Zviedrijas karalis no 1396. līdz 1439. gadam (kā Ēriks VII Dānijā). Pirmais Kalmāras ūnijas karalis. Iesākumā valdīja kopā ar viņu adoptējušo māti — karalieni Margrēti.

Pomerānijas Ēriks Erik av Pommern, Erik af Pommern
Norvēģijas karalis
Amatā 1389. gads (de facto no 1412. gada) — 1442. gads
Priekštecis	Margrēte
Pēctecis	Bavārijas Kristofers
Dānijas karalis
Amatā 1396. gads (de facto no 1412. gada) — 1439. gads
Priekštecis	Margrēte
Pēctecis	Bavārijas Kristofers
Zviedrijas karalis
Amatā 1396. gads (de facto no 1412. gada) — 1439. gads
Priekštecis	Margrēte
Pēctecis	Bavārijas Kristofers
Dzimšanas dati	1381./1382. gadā Rīgenvalde, Pomerānija (tagad Darlovo,  Polija)
Miršanas dati	1459. gada 3. maijā Rīgenvalde, Pomerānija (tagad Darlovo,  Polija)
Apglabāts	Jaunavas Marijas baznīca, Darlovo,  Polija
Dinastija	Grifu dinastija
Tēvs	Vartislavs VII
Māte	Mēklenburgas-Šverīnes Marija
Dzīvesbiedrs(-e)	Anglijas Filipa

Dzīves gājums

Dzimis Pomerānijā Pomerānijas kņaza Vartislava VII un viņa sievas Mēklenburgas Marijas ģimenē, Dānijas karalienes Margrētes māsas mazdēls. Viņa dzimtais vārds bija Boguslavs, vārds Ēriks izvēlēts vēlāk. Septiņu gadu vecumā 1389. gadā ieradās Dānijā. 1397. gada 17. jūnijā Kalmarā tika kronēts par visu trīs Skandināvijas troņu (Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas) karali. Tomēr līdz pat savai nāvei 1412. gadā faktiskā valdniece bija Margrēte.

1416. gadā par karaļa rezidenci tika izvēlēta Kopenhāgena, kas lika pamatus tās kļūšanai par galvaspilsētu Roskildes vietā 1443. gadā. Gandrīz visu valdīšanas laiku Pomerānijas Ēriks, Svētās Romas impērijas ķeizara atbalstīts, neveiksmīgi karoja ar Hanzas atbalstītajiem Šlēsvigas grāfiem. 1428. gadā Pomerānijas Ēriks ieviesa maksu par kuģošanu caur Zundu, kas tika iekasēta līdz pat 1857. gadam.

Augot neapmierinātībai ar karaļa valdīšanu, 1439. gadā Pomerānijas Ēriks pameta Dāniju un apmetās Gotlandē, un tajā pašā gadā tika atcelts no Dānijas un Zviedrijas troņa. 1442. gadā Ēriks atteicās arī no Norvēģijas troņa. Gotlandē Pomerānijas Ēriks nodzīvoja līdz 1449. gadam, nodarbojoties ar pirātismu, līdz atgriezās dzimtajā Pomerānijā, kur nodzīvoja līdz mūža galam.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pomerānijas Ēriks.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

Grifu dinastijas valdnieks
Priekštecis: Margrēte	Norvēģijas karalis 1389. — 1442.	Pēctecis: Bavārijas Kristofers
Priekštecis: Margrēte	Dānijas karalis 1396. — 1439.	Pēctecis: Bavārijas Kristofers
Priekštecis: Margrēte	Zviedrijas karalis 1396. — 1439.	Pēctecis: Bavārijas Kristofers