Citoplazma

Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi. Tā sastāv no izšķīdinātām vienkāršajām olbaltumvielām un citām vielām, kas nepieciešamas šūnas darbībai. Nodrošina vielmaiņu šūnā un mijiedarbību starp organoīdiem.

Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi.

Sastāvs

Citoplazmā atrodas kodols, organoīdi, pūslīši, citoskelets^[1], ieslēgumi un tauku pilieni.^[2] Citoplazma sastāv no hialoplazmas, kas sastāv no ūdens, dažādām organiskām vielām (olbaltumvielām, lipīdiem, ogļhidrātiem) un neorganiskām vielām. Citoplazmā esošie organioīdi: endoplazmatiskais tīkls, ribosomas, Goldži komplekss, lizosomas, centrosoma, mitohondriji, plastīdas, vakuolas un speciālie organoīdi (miofibrillas, skropstiņas, vicas, mikrobārkstiņas, dažādi receptori). Citoplazma saista visus šūnas organoīdus, ieslēgumus, plazmatisko membrānu un kodolu vienā veselā sistēmā — dzīvā šūnā.^[3]

Atsauces

1. Erika Nagle. Bioloģija vidusskolai. Lielvārds, 2008. 27. lpp. ISBN 978-9984-11-272-5.
2. Гистология, эмбриология, цитология: учебник / Афанасьев Ю. И., Юрина Н. А., Котовский Е. Ф. и др.; под ред. Афанасьева Ю. И., Юриной Н. А. - 6-е изд., перераб. и доп. - М.: ГЭОТАР-Медиа, 2012. - 800 с.: ил. ISBN 978-5-9704-2258-8
3. A. Ilziņa. Bioloģija augstskolu reflektantiem. Zvaigzne, 1985.gads. 9.–10. lpp.

Ārējās saites

• Citoplazma