From Wikipedia, the free encyclopedia
Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla). Dzimtā ir apvienotas aptuveni 385 sugas, kas tiek iedalītas 25 mūsdienās dzīvojošās ģintīs, vienā izmirušā ģintī un 3 apakšdzimtās.[1] Dzimtā ir arī vairākas izmirušas aizvēsturiskās apakšdzimtas. Lai arī ārēji ciršļi atgādina peles ar gariem purniņiem, tie nav grauzēji, bet ir tuvāk radniecīgi kurmjiem un ežiem.
| Ciršļu dzimta Soricidae (Fischer, 1814) | |
|---|---|
 Vidusjūras ūdenscirslis (Neomys anomalus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Ciršļveidīgie (Soricomorpha) |
| Dzimta | Ciršļu dzimta (Soricidae) |
| Iedalījums | |
|
3 apakšdzimtas:
| |
 Ciršļu dzimta Vikikrātuvē | |
Ciršļu dzimtas sugām ir plašs izplatības areāls, tā ir ceturtā veiksmīgākā zīdītāju dzimta, vērtējot izplatību un sugu dažādību (pirmās trīs: peļu dzimta, kāmju dzimta un sikspārņu dzimta). Ciršļu sugas nav sastopamas Antarktīdā, kā arī Austrālijā, Jaungvinejā un Jaunzēlandē. Lielākā sugu dažādība sastopama tropos un mērenajā joslā. Dienvidamerikā ciršļi ir nosacīti jaunienācēji un tie ir sastopami tikai Andu kalnu ziemeļu daļā. Latvijā sastopamas 3 ciršļu dzimtas sugas: lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens), meža cirslis (Sorex araneus) un mazais cirslis (Sorex minutus). Tiek pieļauts, ka Latvijas dienvidaustrumos varētu sastapt arī mazo baltzobcirsli (Crocidura suaveolens) un vidējo cirsli (Sorex caecutiens).[2]
Ciršļu dzimtas dzīvnieki ir salīdzinoši neliela auguma, lielākā daļa no tiem nav lielāki par peli. Lielākais dzimtā ir Āzijas mājas cirslis (Suncus murinus), kura ķermeņa garums sasniedz 15 cm, bet svars 100 g.[3] Pie mazākajiem ciršļiem varētu pieskaitīt vairākas sugas, bet vismazākais ir Etrūrijas cirslis (Suncus etruscus), kura ķermeņa garums ir apmēram 3,5 cm, svars 2 grami.[3][4] Etrūrijas cirslītis ir ne tikai mazākā dzimtas suga, tas ir arī mazākais zīdītājs pasaulē.[3]
Ciršļu sugām ir raksturīgas mazas actiņas un kopumā vāja redze, toties šiem dzīvniekiem ir izcila oža un dzirde.[5] Tie ir ļoti aktīvi dzīvnieciņi, ar dažādiem barošanās ieradumiem. Kopumā ciršļu sugas ir sauszemes dzīvnieki, kas barojas ar kukaiņiem, tārpiem, sēklām, riekstiem un kritušām koku lapām. Dažas sugas ir piemērojušās rāpties kokos vai dzīvot zem zemes, vai zem sniega, vai pat medīt ūdenī. Daudzas sugas, piemēram, rok alas, lai medītu vai lai paslēptos no ienaidniekiem.[6] Vairākas ciršļu sugas orientācijai telpā izmanto eholokāciju. Ziemas laikā ciršļi maz ēd un tie zaudē 30—50% no savas masas, samazinoties pat kaulu, galvaskausa un iekšējo orgānu apjomam.[7]
Vairākas ciršļu sugas ir indīgas un to inde izdalās caur īpašu kanālu zobos. Piemēram, Amerikas īsastes ciršļu (Blarina) ģints sugas spēj nogalināt 200 peles no vietas.[8] Indes viena no sastāvdaļām, iespējams, var tikt izmantota kā medicīnas līdzeklis pret augstu spiedienu, cita indes sastāvdaļa toties ir noderīga pret migrēnām.[9] Toties ziemeļu īsastes ciršļa (Blarina brevicauda) siekalas satur peptīdus, kas, iespējams, var tikt izmantoti vēža ārstēšanā.[10]
Vienīgie zināmie uz zemes dzīvojošie zīdītāji, kuri izmanto eholokāciju, ir Madagaskarā dzīvojošie tenreki (Tenrecidae) un divas ciršļu dzimtas ģintis - ciršļi (Sorex) un Amerikas īsastes ciršļi. Zināmākās sugas ir Eirāzijā dzīvojošais meža cirslis (Sorex araneus) un Ziemeļamerikā dzīvojošais klaidoņcirslis (Sorex vagrans), kā arī ziemeļu īsastes cirslis. Ciršļi eholokācijai izmanto ultraskaņas spiedzienu sēriju.[11][12] Atšķirībā no sikspārņiem ciršļu skaņām ir zema amplitūda, tā ir platjoslu skaņa, nosedzot vairākas frekvences, ar frekvences modulācijām,[12] kā arī eholokācija visticamāk netiek izmantota medībām, bet, lai orientētos vidē.[12]
Ciršļu dzimtas sugas ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas satiekas tikai pārošanās laikā. Tropos gada laikā mātītei var būt līdz 10 metieniem ar mazuļiem, pārojoties visu gadu. Mērenās joslas sugas ziemā nepārojas. Grūsnības periods atkarībā no sugas ilgst 17—32 dienas. Ļoti bieži pēc mazuļu piedzimšanas jau nākamajā dienā mātīte atkal sapārojas. Mazuļi tiek zīdīti līdz nākamajam metienam.[6] Ciršļu sugas dzīvo 12—30 mēnešus.[13]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
