Chrysolina graminis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Chrysolina graminis ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 7 pasugas. Sugas pārstāvji ir sastopami Eirāzijā, tai skaitā arī Latvijā.[1]
| Chrysolina graminis Chrysolina graminis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
| Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
| Apakšdzimta | Chrysomelinae |
| Cilts | Chrysomelini |
| Ģints | Chrysolina |
| Apakšģints | Chrysolina (Euchrysolina) |
| Suga | Chrysolina graminis |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
| Chrysolina graminis Vikikrātuvē | |
Izplatība
Chrysolina graminis sensu lato ir sastopama no Pireneju pussalas līdz Rietumķīnas. Nominālā pasuga (C. graminis graminis) ir izplatīta Eiropā; C. graminis artemisiae ir sastopama Dienvidaustrumeiropā, Kazahstānā, Centrālāzijā, Dienvidsibīrijā un Mongolijā; C. graminis auraria — Daurijā, Tālajos Austrumos, Austrummongolijā un Ķīnā; C. graminis christianae — Francijā; C. graminis mediterranea — Korsikā un Spānijā; C. graminis rugulosa — Francijā; C. graminis santonici — centrālajos Alpos.[2]
Pieaugušo vaboļu apraksts
Pieaugušo vaboļu (imago) ķermeņa garums ir 8—11 mm.[3] Ūsas ir īsas ar paplašinātiem augšējiem posmiem.[4] Spiculum gastrale ir resns un Y-veidīgs.[5]
C. graminis auraria ķermenis ir gaiši zaļš vai sarkanīgs ar vara toni. Segspārni uz diskiem ir ar plašu zilu strīpu un ar tievu — uz šuves.[4]
Attīstīšanās
Ziemo pieaugušās vaboles, bet iespējams, ka arī citas stadijas, augsnē. Pieaugušas vaboles parādās no kūniņām pavasarī. Pavasarī sākas pārošanas periods. Pēc pārošanas mātītes dēj olas uz barības auga (piemēram, parastā biškrēsliņa) vai apkārt tam nelielās kaudzītēs.[6] Kāpurs iekūņojas pazemē pie barības auga jūlijā. Pieaugušas vaboles parādās augusta beigās.[7]
Ekoloģija
Vaboles dzīvo mitros tīrumos ar garu zāli.[6][8] Tās ir polifāgi fitofāgi lapgrauži, kas barojas ar dažādiem augiem no kurvjziežu, lūpziežu, ceļteku, balzamīņu, skarblapju dzimtā.[8][9]
Imago pārvietojas pa pūkainām augu daļām. Tie nav spējīgi lidot un visu dzīves ciklu pavada tuvumā pie vai uz barības augiem.[3]
Barības augu sarakstā ir:[8][9][10]
- kurvjziedi: pelašķi (parastais pelašķis, vītolu pelašķis), vībotnes, biškrēsliņi (parastais biškrēsliņš), pīpenes (parastā pīpene;
- lūpziedi: mētras (ūdens mētra, paleju mētra, Mentha longifolia x suaveolens), sārmenes purva sārmene;
- ceļtekas: veronikas (garlapu veronika);
- balzamīni: spriganes (puķu sprigane);
- skarblapji: vēršmēles (ārstniecības vēršmēle).
Dabiskie ienaidnieki
Ziemā kurmi barojas ar ziemojošām vabolēm, kuras izrok pazemē.
Melnā skudra medī agrīno stadiju kāpurus. Divspārņi no kāpurmušu dzimtas, Macquartia (tai skaitā Macquartia dispar un Macquartia tenebricosa) un Policheta (Policheta unicolor) ģints pārstāvji ir atzīmēti kā kāpuru parazīti; Rhinophoridae dzimtas pārstāvis Rhinophora lepida ir atzīmēts kā Chrysolina graminis parazīts.[11]
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.