From Wikipedia, the free encyclopedia
Boriss Jeļcins (krievu: Борис Николаевич Ельцин; 1931. gada 1. februāris — 2007. gada 23. aprīlis) bija pirmais Krievijas Federācijas prezidents no 1991. gada 10. jūlija līdz 1999. gada 31. decembrim. No 1992. gada marta līdz maijam bija Krievijas Federācijas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs.
| Boriss Jeļcins | |
|---|---|
_(cropped).jpg) | |
| 1. Krievijas prezidents | |
|
Amatā 1991. gada 10. jūlijs — 1999. gada 31. decembris | |
| Viceprezidents (i) | Aleksandrs Ruckojs (1991 - 1993) |
| Premjerministrs | Oļegs Lobovs, Jegors Gaidars, Viktors Černomirdins, Sergejs Kirijenko, Jevgeņijs Primakovs, Sergejs Stepašins, Vladimirs Putins |
| Priekštecis | nav |
| Pēctecis | Vladimirs Putins |
| 2. Krievijas premjerministrs | |
|
Amatā 1991. gada 6. novembris — 1992. gada 15. jūnijs | |
| Priekštecis | Oļegs Lobovs |
| Pēctecis | Jegors Gaidars |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1931. gada 1. februāris Butka, Krievijas PFSR (tagad  Krievija) |
| Miršanas dati |
2007. gada 23. aprīlis Maskava, Krievija |
| Politiskā partija |
PSKP (1961—1990) bezpartejisks (1990—2007) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Naina Jeļcina |
Jeļcins iegāja vēsturē kā pirmais tautas ievēlētais Krievijas valsts vadītājs, kurš radikāli reformēja Krievijas sociālpolitisko un ekonomisko struktūru. Jeļcina valdīšanas laiku iezīmēja Augusta pučs un Padomju Savienības sabrukums 1991. gadā, cenu liberalizācija un privatizācija 1992. gada sākumā, impīčmenta mēģinājumi 1993. un 1999. gadā, Augstākās padomes izklīdināšana un 1993. gada konstitūcijas pieņemšana, konfrontācija ar KFKP, pirmais Čečenijas karš (1994–1996) un otrā Čečenijas kara sākums, kā arī 1998. gada defolts.
Dzimis 1931. gada 1. februārī Sverdlovskas apgabala Talickas rajona Butkas ciemā. 1932. gadā Jeļcina vecāki pārcēlās uz Kazaņu, 1934. gadā OGPU arestēja viņa tēvu Nikolaju un ieslodzīja GULAGa nometnē. Pēc tēva atbrīvošanas 1937. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Berezņikiem, kur viņš mācījās pamatskolā (1939–1945), tad 1. vidusskolā (1945–1949). Studēja inženierzinātnes Urālu Politehniskajā institūtā Sverdlovskā (1949–1955). 1963. gadā kļuva par Sverdlovskas celtniecības kombināta galveno inženieri, vēlāk par direktoru.
1976. gadā Jeļcinu iecēla par PSKP Sverdlovskas apgabala komitejas pirmo sekretāru. Perestroikas laikā Jeļcins sākotnēji bija Mihaila Gorbačova reformu atbalstītājs, bet vēlāk viņš kritizēja reformas kā pārāk mērenas un aicināja pāriet uz daudzpartiju demokrātiju. 1987. gadā viņš atkāpās no PSKP CK Politbiroja locekļa amata. 1990. gadā viņu ievēlēja par Krievijas PFSR Augstākās padomes priekšsēdētāju, 1991. gadā par Krievijas PFSR prezidentu, bet pēc PSRS sabrukuma par Krievijas Federācijas prezidentu. Viņu pārvēlēja 1996. gada vēlēšanās. Nepilnu pusgadu pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām, kurās Jeļcins tāpat nevarētu piedalīties, viņš atkāpās no sava amata. Par Krievijas pagaidu prezidentu kļuva premjerministrs Vladimirs Putins, kuru vēlāk arī oficiāli ievēlēja par jauno prezidentu. Jeļcins nomira no sirds slimības 2007. gada 23. aprīlī.
Latvijas neatkarības atgūšanas laikā Boriss Jeļcins kā Krievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs vairākas nedēļas pavadīja Jūrmalā, lai kopā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu apspriestu politiska, ekonomiska un sociāla līguma noslēgšanu starp Latvijas Repuliku un Krievijas PFSR kā starp divām suverēnām valstīm.[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
