kriptovalūta, kas izlaista 2009. gadā From Wikipedia, the free encyclopedia
Bitcoin jeb bitmonētas[4] ir vienādranga apmaksas sistēma un kriptonauda, balstīta uz atvērtā pirmkoda protokolu, kas izmanto publisku transakciju žurnālu. Bitcoin 2009. gadā publiskoja izstrādātājs vai izstrādātāju grupa zem pseidonīma Satoši Nakamoto. Tā ir kriptovalūta, kas balstās uz publiskās atslēgas kriptogrāfiju.
Bitmonētas tiek emitētas automātiski, pēc iepriekš radīta algoritma. Tos piešķir lietotājiem kā atlīdzību par piešķirto skaitļošanas jaudu maksājumu apstrādes nodrošināšanai, pārbaudot un saglabājot visus darījumus publiskā dalītā transakciju žurnālā, ko sauc par blokķēdi (block chain), veicot darba pierādījumu (Proof-of-Work). Šo procesu sauc par "rakšanu", tās dalībniekiem piešķir gan iepriekšminētās no jauna emitētās bitmonētas, gan arī darījumos ietvertās komisijas maksas. Bez "rakšanas", bitmonētas var iegūt arī biržās, pērkot tos par fiat naudu, kā arī pārdodot preces un pakalpojumus. Lietotāji var pa tiešo viens otram nosūtīt un saņemt bitmonētas, par to samaksājot nelielu komisijas maksu, izmantojot maka programmatūru.
Bitcoin izveidoja Satoši Nakamoto, kas rakstīja par Bitcoin 2008. gada 31. oktobrī pētniecības dokumentā ar nosaukumu "Bitcoin: vienādranga elektroniskās naudas sistēma" (angļu: Bitcoin: A Peer-to-Peer Electronic Cash System).[5] Tas tika īstenots kā atvērtā pirmkoda programmatūra un publiskots 2009. gada janvārī. Bitcoin bieži tiek saukts par pirmo ciparnaudu, lai gan iepriekšējas sistēmas pastāvēja. Bitcoin ir pareizāk raksturot kā pirmo decentralizēto ciparnaudu.
Viens no pirmajiem Bitcoin atbalstītājiem un adoptētājiem bija programmētājs Hals Finijs. Finijs lejupielādēja Bitcoin programmatūru, dienā tā tika publicēta, un saņēma 10 bitmonētas no Nakamoto pirmajā Bitcoin darījumā.
Balstoties uz Bitcoin atvērto pirmkodu, 2011. gadā sāka parādīties citas ciparnaudas, populārākā no tām — Litecoin.
2013. gadā dažas populāras mājaslapas sāka pieņemt bitmonētas. WordPress sāka 2012. gada novembrī, tam sekoja OKCupid 2013. gada aprīlī, Atomic Mall 2013. gada novembrī, TigerDirect un Overstock.com sāka Bitcoin pieņemt 2014. gada janvārī, Expedia 2014. gada jūnijā, Newegg un Dell 2014. gada jūlijā un Microsoft 2014. gada decembrī. Dažas labdarības organizācijas, piemēram, Electronic Frontier Foundation pieņem Bitcoin ziedojumiem (organizācija sāka pieņemt bitmonētas 2011. gada janvārī, pārtrauca pieņemt tos 2011. gada jūnijā un atkal pieņemt sāka 2013. gada maijā).
Pirmais Bitcoin bankomāts tika uzstādīts 2013. gada oktobrī Vankūverā, Britu Kolumbijā, Kanādā.
Jaunu bitkoinu izlaide ir decentralizēta un nav atkarīga no kādas regulējošas iestādes, emisijas apjoms ir zināms jau iepriekš. Jaunu bitkoinu standarta porcija tiek pievienota komisiju summai no transakcijām, kas ir iekļautas kārtējā blokā. Gala summu kā atlīdzību saņem tas, kurš ir iekļāvis kārtējo bloku transakciju datubāzē.[6]
Klientprogrammas pirmajās versijās bija poga “ģenerēt jaunus bitkoinus”.[7] Kopš 2013. gada ieguve bez specializētiem procesoriem (ar videokarti vai centrālo procesoru) ir nerentabla: elektroenerģijas rēķinu summas ir pārsniegušas vidējo rādītāju.[8]
2017. gadā parādījās mākoņieguves pakalpojums ar nomātas jaudas izmantošanu.[9] Aprīkojuma apkalpošanu, iestatīšanu un pieslēgšanu internetam nodrošina uzņēmums, kas sniedz šo pakalpojumu. Vairākumā gadījumu nomnieks var izvēlēties vēlamo kriptovalūtu un ieguves pūlu, kam pievienoties.
Ik pēc katru jaunu 210 000 bloku izveidošanas (aptuveni vienu reizi 4 gados) atlīdzība jaunu bitkoinu veidā samazinās divas reizes, t.i., ģeometriskajā progresijā (atlīdzības apmērs 50 → 25 → 12,5 → …).[10] Kopējais bitkoinu emisijas apjoms ir ierobežots, jo to veido dilstošās ģeometriskās progresijas locekļu summa, un nepārsniegs 21 miljonu.[11] 2014. gada maijā apgrozībā bija 12,7 miljoni bitkoinu, bet 2021. gada jūlijā — 18,77 miljoni.[12]
Bitcoin tiek kritizēts par "rakšanā" patērēto elektroenerģijas apjomu.
2015. gadā tika lēsts, ka kopējais ar "rakšanu" saistītais enerģijas patēriņš veidoja 166,7 megavatus, bet 2017. gadā no viena līdz četriem gigavatiem elektroenerģijas.[13][14] 2018. gadā tas tika novērtēts kā 2,55 līdz 3,572 GW jeb aptuveni 6% no Pasaules banku sektora kopējā patēriņa.[15][16][17] 2019. gada jūlijā BBC ziņoja, ka patēriņš veido 7 gigavatus, 0,2% ko kopējā Pasaules patēriņa; tādu pašu patēriņu kā Šveicei.[18] 2021. gada Kembridžas Universitātes novērtējumā bitkoinu ieguve patērē vairāk nekā 178 TWh gada laikā, kas to ierindotu 30 lielāko patērētāju vidū valstu vērtējumā.[19]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.