From Wikipedia, the free encyclopedia
BioNTech SE ir Vācijas biotehnoloģiju uzņēmums. Tā galvenais birojs atrodas Maincā. Uzņēmums ir dibināts 2008. gadā.
| BioNTech SE | |
|---|---|
 | |
| Tips | Eiropas komercsabiedrība |
| Darbības joma | biotehnoloģijas |
| Dibināts | 2008. gads |
| Galvenais birojs |
Mainca, Reinzeme-Pfalca,  Vācija |
| Produkti | aktīvie imūnterapijas līdzekļi |
| Tīmekļa vietne | biontech.de |
BioNTech izstrādā un ražo aktīvos imūnterapijas līdzekļus, kas paredzētas pacientiem individuāli raksturīgām pieejām slimību ārstēšanā. Uzņēmums izstrādā zāles, kuru pamatā ir mRNS, izmantošanai kā individualizētu vēža imūnterapiju, kā vakcīnas pret infekcijas slimībām un kā olbaltumvielu aizstājterapiju retām slimībām, kā arī inženiertehnoloģijas šūnu terapiju, jaunu antivielu un mazu molekulu imūnmodulatorus kā vēža ārstēšanas iespējas. 2020. gadā BioNTech kopā ar Pfizer izstrādāja RNS vakcīnu BNT162b2, lai novērstu COVID-19 infekcijas.
BioNTech SE Amerikas depozitārās akcijas tiek kotētas Nasdaq fondu biržā (kods BNTX). Lielākā akciju turētāja ir Štringmanna (Strüngmann) ģimene. Citi lielākie akcionāri: Fidelity Management & Research Company, Invus, Janus Henderson Investors, MIG Fonds, Redmile Group, Salvia un vairākas Eiropas ģimenes.[1]
Uzņēmumu BioNTech AG 2008. gadā dibināja turku izcelsmes ārstu pāris Ugurs Šahins (Uğur Şahin) un Ezlema Titedži (Özlem Türeci), Kristofs Hūbers (Christoph Huber) un citi investori ar ieguldījumu 150 miljonu euro apmērā. Uzņēmuma darbība bija vērsta uz individualizētas imūnterapijas tehnoloģiju un zāļu izstrādi un ražošanu. 2009. gadā tika iegādāts gēnu terapijas uzņēmums EUFETS (tagad BioNTech IMFS) un uzņēmums JPT Peptide Technologies GmbH, kas nodarbojās ar peptīdu bāzēties pakalpojumiem.
Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam BioNTech publicēja daudzus pētījumu rezultātus par mRNA mehānismiem. Sākot no 2015. gada ar dažādiem uzņēmumiem un zinātniskām iestādēm tika noslēgtas sadarbības un komercializācijas programmas. Šajā laikposmā BioNTech iesniedza vairākus patentu pieteikumus un izstrādāja daudzslāņainu stratēģiju, lai aizsargātu savu intelektuālo īpašumu dažādās tehnoloģiju platformās un to piemērošanu vēža un citu nopietnu slimību ārstēšanā. 2016. gada aprīlī no Vācijas uzņēmuma 4SC AG tika nopirkta pirmsklīnisko pētījumu nodaļa 4SC Discovery GmbH, kas iekļauta nesen dibinātā meitas uzņēmumā BioNTech Small Molecules GmbH.[2] 2018. gada augustā BioNTech slēdza sadarbība līgumu ar ASV uzņēmumu Pfizer, lai izstrādātu mRNA bāzētas vakcīnas pret gripu. 2019. gada 4. janvārī akcionāri nolēma uzņēmumu reorganizēt no akciju sabiedrības (AG) uz Eiropas komercsabiedrību (SE). 23. janvārī tika paziņots, ka BioNTech no uzņēmuma MAB Discovery GmbH iegādāsies antivielu veidošanas nodaļu. 8. maijā no ASV uzņēmuma MabVax Therapeutics Holding, Inc iegādāsies antivielu biznesu. 2019. gada septembrī BioNTech no Bila un Melindas Geitsu fonda saņēma 55 miljonu ASV dolāru ieguldījumu ar iespēju vēlāk šo ieguldījumu summu divkāršot. 2019. gada 10. oktobrī BioNTech Amerikas depozitārija akcijas sāka kotēt Nasdaq Global Select Market ar simbolu BNTX. Uzņēmums no sākotnējā publiskā piedāvājuma ieguva kopējos bruto ieņēmumus 150 miljonu dolāru apmērā. 2020. gada 16. janvārī BioNTech paziņoja, ka iegādāsies ASV uzņēmumu Neon Therapeutics, Inc., kas izstrādā inovatīvas antigēnu bāzētas T šūnu ārstniecības metodes; darījums pabeigts 6. maijā.
2020. gada 17. martā tika paziņots, ka BioNTech un Pfizer sadarbosies RNS vakcīnas BNT162b2 izstrādē un ražošanā COVID-19 infekciju profilaksei. Apvienotās Karalistes valdība 2020. gada 2. decembrī piešķīra pagaidu atļauju BNT162b2 vakcinācijai Apvienotajā Karalistē. Dažas dienas vēlāk vakcīna saņēma ārkārtas apstiprinājumu arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, un Šveicē. Eiropas Komisija 2020. gada 21. decembrī apstiprināja BioNTech un Pfizer koronavīrusa vakcīnu saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras pozitīvu ieteikumu.
2023. gada 10. janvārī BioNTech vienojās iegādāties uzņēmumu InstaDeep, kas specializējies mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumos.[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
