Bidgošča

Bidgošča
Bidgošča;
	Bidgoščas centrs no putna lidojuma
; Karogs	; Ģerbonis
	Bidgošča
	Koordinātas: 53°07′00″N 18°00′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1346
Platība
• Kopējā	175,98 km2
Augstums	60 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	337 666
• blīvums	2 032,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.bydgoszcz.pl/
	Bidgošča Vikikrātuvē

Bidgošča (poļu: Bydgoszcz), vēsturiskā kontekstā dažkārt lietots vāciskais nosaukums Bromberga (vācu: Bromberg) ir Polijas pilsēta valsts centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Brdas upes krastos. Kopā ar Toruņu veido kopēju aglomerāciju. Pilsēta ir sens tirdzniecības centrs. Liela upes osta, jo atrodas pie Vislas-Oderas kanāla. Līdz Otrajam pasaules karam Bidgoščā bija ievērojama vācu minoritāte. Stipri cietusi Otrā pasaules kara laikā, tomēr saglabājusies daļa eklektisma un jūgendstila apbūves.Jēkabpils sadarbības pilsēta.

Ātrie fakti Bidgošča, Valsts ...

Aizvērt

Bidgoščā kopš 2004. gada atrodas viena no NATO bāzēm - Joint Force Training Centre.

Pilsēta pirmo reizi rakstiskos avotos ir minēta 1238. gadā, kā pils vieta. No 1331. gada līdz 1337. gadam pilsēta atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā. 1346. gadā Polijas karalis Kazimirs Lielais piešķir Bidgoščai pilsētas tiesības.

No 15. gadsimta līdz 16. gadsimtam Bidgošča bija liels graudu tirdzniecības centrs un viena no lielākajām pilsētām Polijā. 1657. gadā pilsētā tika noslēgts Bidgoščas līgums.

1772. gadā notiek Pirmā Polijas dalīšana un Bidgošča nokļuva Prūsijas Karalistes valdījumā. No 1773. gada līdz 1774. gadam notika Vislas-Oderas kanāla būvniecība.

1807. gada Bidgošča tika iekļauta Varšavas hercogistes sastāvā. Toties 1815. gadā pilsēta atkal nonāca Prūsijas Karalistes sastāvā kā autonomās Poznaņas Lielhercogistes daļa. 1871. gadā Bidgošča tika iekļauta Vācijas Impērijas Poznaņas (Posenes) provincē.

No 1919. gada līdz 1918. gadam notika Lielpolijas sacelšanās un pilsēta kļuva par Polijas daļu. 1920. gadā Bidgoščas piederība Polijai tika apstiprināta ar Versaļas līgumu.

1939. gada 3. septembrī notika Bidgoščas asiņainā svētdiena. No 1939. gada līdz 1945. gadam pilsēta tika tieši inkorporēta Trešajā reihā. Pēc 1945. gada visi vācu iedzīvotāji aizbēga uz Vāciju vai tika nogalināti.

Bidgoščā jeb Brombergā ir dzimuši:

Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum, 1907 - 2003) - vācu zoologs
Jans Beleckis (Jan Bielecki, 1951 - ) - politiķis
Zbigņevs Boņeks (Zbigniew Boniek, 1956 - ) - futbolists
Joahims Fernavs (Joachim Fernau, 1909 - 1988) - vācu rakstnieks
Jans Kulčiks (Jan Kulczyk, 1950 - ) - komersants
Valters Leistikovs (Walter Leistikow, 1865 - 1908) - vācu gleznotājs
Voicehs Lobodziņskis (Wojciech Łobodziński, 1982 - ) - futbolists
Stefans Majevskis (Stefan Majewski, 1956 - ) - futbolists
Eberhards fon Makenzens (Eberhard von Mackensen, 1889 - 1969) - vācu ģenerālis
Marians Rejevskis (Marian Rejewski, 1905 - 1980) - matemātiķis
Radoslavs Sikorskis (Radosław Sikorski, 1963 - ) - politiķis
Silvestrs Šmids (Sylwester Szmyd, 1978 - ) - riteņbraucējs
Eva Soviņska (Ewa Sowińska, 1944 - ) - politiķe
Kurts Tanks (Kurt Tank, 1898 - 1983) - vācu avioinženieris