Belotelsonīdi

Belotelsonīdi (Belotelsonidea) ir izmirušu augstāko vēžu (Eumalacostraca) apakšklases eokarīdu virskārtas kārta. Šo kārtu 1981. gadā izveidoja amerikāņu paleontologs Frederiks Šrams. Kārta iekļauj sevī vienu dzimtu ar divām ģintīm un trim sugām. Belotelsonīdu pārstāvji dzīvoja karbona periodā.

Belotelsonīdi
Belotelson magister
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Augstākie vēži (Malacostraca)
Virskārta	Eokarīdi (Eocarida)
Kārta	Belotelsonīdi (Belotelsonidea)
Iedalījums
Belotelson Lobetelson

Apraksts

Karapakss ir labi attīstīts un nav saaudzis ar krūšu segmentiem. Tas sedz visu galvkrūšu daļu. Karapaksu raksturo izteikts acu izgriezums un lieli žaunas nosedzošie branhiostegīti. Belotelsonīdiem nav žokļkāju, bet visas astoņas krūšu kājas veido labi attīstīti endopodīti. Eksopodītu nav. Vēderkājas (pleopodi) ir divzarainu, lēverainu sloksnīšu veidā. Uropodi ir lieli un to forma variē. Telsons ir gareniski izstiepts un distāli sašaurinās. Telsona subterminālās daivas ir vāji attīstītas.^[1]

Sistemātika

• kārta: †Belotelsonīdi (Belotelsonidea) Schram, 1981

• dzimta: †Belotelsonidae Brooks, 1962

• ģints: †Belotelson Packard, 1886

• †Belotelson magister (Packard, 1886)
• †Belotelson traquairi (Peach, 1882)

• ģints: †Lobetelson Schram, 2006

• †Lobetelson mclaughlinae Schram, 2006

(†) — izmirušu organismu grupa.

Atsauces

1. Frederick Schram (2006). "Lobetelson mclaughlinae n. gen., n. sp., a new genus and species of belotelsonid malacostracan from the Pennsylvanian of the Mazon Creek area". Zoosystema 28 (2): 277–284. Arhivēts no oriģināla 2011-06-12.