Baucene

Baucene (vācu: Bautzen) jeb Budišina (augšsorbu: Budyšin) ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, pie Šprē upes. Neoficiālā Augšlauzicas sorbu galvaspilsēta. Sorbi ir 5-10% no pilsētas iedzīvotājiem, šeit atrodas galvenā sorbu kultūras organizācija - Domowina.

Baucene
vecpilsēta
Ģerbonis
Baucene
Koordinātas: 51°10′53″N 14°25′26″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Saksija
Apriņķis	Baucenes apriņķis
Platība
• Kopējā	66,62 km2
Augstums	204 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
• kopā	38 140
• blīvums	596,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.bautzen.de
Baucene Vikikrātuvē

Pilsētā atrodas kompānijas Bombardier Transportation tramvaju ražotne.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1002. gadā. 1018. gadā Baucenē tika noslēgts miera līgums starp imperatoru Heinrihu II un Polijas karali Boļeslavu I Drosmīgo. No 1033. līdz 1319. gadam pilsēta atradās Svētās Romas impērijas, no 1319. līdz 1635. gadam - Bohēmijā. Viduslaikos, kopā ar vēl piecām pilsētām ietilpa Lužicas līgā. No 1635. gada līdz mūsdienām - Saksijas sastāvā. Napoleona karu laikā 1813. gada 20./21. maijā pie pilsētas notika Baucenes kauja, kurā francūži Napoleona vadībā uzvarēja prūšu/krievu karaspēku. 1845. gadā Baucenē notika pirmie sorbu dziesmu svētki. VDR laikā Baucene bija bēdīgi slavena kā ieslodzījuma vieta režīma pretiniekiem.

Cilvēki

Baucene ir filozofa Hermaņa Loces (Hermann Lotze, 1817-1881), ģenerāļa Georga Hansa Reinharda (Georg-Hans Reinhardt, 1887-1963) un sorbu rakstnieka Handrija Zejlera (Handrij Zejler, 1804-1872) dzimtā pilsēta. Otrā pasaules kara laikā Baucenē ieslodzījumā atradās vācu komunistu līderis Ernsts Tēlmanis. Pilsētā savulaik radusies grupa Silbermond.

Atsauces

1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baucene.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Domowina