Banānaugi

Banānaugi (Musa) ir daudzgadīgi banānu dzimtas zālaugi ar spēcīgu sakņu sistēmu, īsu stublāju un no 6 līdz 20 lapām. Banānaugu dzimtene ir Dienvidaustrumāzija, it īpaši Malajas arhipelāgs. Augu augstums svārstās no 2 līdz 9 metriem vai vairāk. Par visaugstāko banānu ģints augu tiek uzskatīts Musa itineraks, šīs sugas augstums var sasniegt pat 12 metrus. Ap galveno stublāju veidojas daudz sānu dzinumu, kur katrs dzinums aizstāj iepriekšējo un tā notiek banānaugu reproducēšanās. Banānaugu sakne ir bārkšveida, auglīga vidē tā var izplatīties 4,9 metru platumā un 1,5 metru dziļumā. Lapas ir lielas, mīkstas, gludas, iegarenas vai ovālas, ar paralēlu dzīslojumu, izkārtotas spirālē. Stumbra galā veidojas viena ziedkopa, bet no tās auglis — banānu ķekars, kas īstenībā ir viena liela oga.^{[nepieciešama atsauce]} Tajā ir 200—300 banānu. Kad auglis nogatavojas, auga virszemes daļa iet bojā, bet no saknes attīstās jauni dzinumi.

Banānaugi Musa
Musa acuminata
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Ingveraugu rinda (Zingiberales)
Dzimta	Banānu dzimta (Musaceae)
Ģints	Banānaugi (Musa)
Izcelsmes vieta
Dienvidaustrumāzija
Banānaugi Vikikrātuvē

No banānaugiem iegūst to augļus — banānus, kas tiek bieži lietoti uzturā. Banānu dzimtai ir vairāk nekā 40 sugu, kuras galvenokārt izplatītas jūru un Klusā okeāna salās. Visbiežāk sastopamā ziemeļu suga ir Japānas banāni (Musa basjoo), un tā atrodas vienā no japāņu salām — Rjukju. Šī suga ir augusi kā dekoratīvais augs, to var sastapt Kaukāzā, Melnās jūras krastā un Krimā.

Kultivētu banānu lapas var sasniegt 250 cm garumu un 60 cm platumu, tās var būt zaļas vai zaļas ar sarkaniem plankumiem. Kad banāns ir gatavs ziedēšanai, tā stublājā izdīgst zieds, kurš caur stublāju un lapām iznāk ārpusē. Ziedēšana notiek pēc 8—10 mēnešiem kopš zieda izdīgšanas brīža.