Bērnijs Sanderss
amerikāņu politiķis, senators From Wikipedia, the free encyclopedia
amerikāņu politiķis, senators From Wikipedia, the free encyclopedia
Bernards "Bērnijs" Sanderss (angļu: Bernard "Bernie" Sanders; dzimis 1941. gada 8. septembrī) ir amerikāņu politiķis. Kopš 2007. gada — senators, iepriekš bijis ievēlēts ASV Pārstāvju palātā. Viņš bija viens no Demokrātiskās partijas kandidātiem 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu kārtā, taču zaudēja un par Demokrātiskās partijas prezidenta amata kandidāti kļuva Hilarija Klintone. Sanderss ir bezpartijisks. Viņš bija visilgāk amatā esošais neatkarīgais kongresmenis Kongresa vēsturē.
| Bērnijs Sanderss Bernie Sanders | |
|---|---|
 | |
| ASV senators no Vērmontas | |
|
Amata sākums 2007. gada 3. janvāris | |
| ASV Pārstāvju palātas biedrs no Vērmontas | |
|
Amatā 1991. gada 3. janvāris — 2007. gada 3. janvāris | |
| 37. Bērlingtonas mērs | |
|
Amatā 1981. gada 6. aprīlis — 1989. gada 4. aprīlis | |
| Priekštecis | Gordons Pakete |
| Pēctecis | Pīters Klavelle |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1941. gada 8. septembrī Bruklina, Ņujorka, ASV |
| Tautība | amerikānis (ebrejs) |
| Politiskā partija |
Brīvības vienotības partija (līdz 1979) Demokrātiskā partija (2015—2016) Bezpartijisks (1979—2015, 2016—tagad) |
| Augstskola | Čikāgas Universitāte |
| Paraksts |
 |
Dzimis 1941. gada 8. septembrī, Bruklinā, Ņujorkā[1] Eliasa Sandersa un viņa sievas Dorotijas, dzimušas Glassbergas, ģimenē.
Viņa tēvs bija dzimis 1904. gada 14. septembrī Polijā (toreiz — Galīcijā Austroungārijā) ebreju ģimenē, bet māte 1912. gada 2. oktobrī Ņujorkā, Polijas un Krievijas ebreju imigrantu ģimenē. Vairāki Eliasa radinieki gāja bojā holokaustā.[2]
Sanderss jau bērnībā sāka interesēties par politiku:
"Vīrs vārdā Ādolfs Hitlers uzvarēja vēlēšanās 1932. gadā. Viņš uzvarēja vēlēšanās un šo vēlēšanu dēļ 50 miljoni cilvēku gāja bojā Otrajā pasaules karā, tajā skaitā 6 miljoni ebreju. Tātad, būdams mazs bērns, es iemācījos, ka politika patiesībā ir ļoti svarīga."[3]
Jaunībā Bērnijs spēlēja basketbolu, pēcpusdienās apmeklēja ebreju skolu, un 1954. gadā svinēja savu Bar Micva. Bērnija vecākais brālis Lerijs Sanderss sacīja, ka bērnībā ģimenei nekad nav trūcis apģērba vai pārtikas, taču lielākus pirkumus, kā "aizkarus vai paklāju" esot bijis grūti atļauties.[4] Sanderss mācījās Džeimsa Medisona vidusskolā Bruklinā, kur piedalījās skolas prezidenta vēlēšanās, taču zaudēja. Drīz pēc tam 46 gadu vecumā nomira viņa māte,[2] bet dažus gadus vēlāk 56 gadu vecumā nomira arī tēvs.
No 1959. līdz 1960. gadam Sanderss studēja Bruklinas Koledžā, pēc tam Čikāgas Universitātē, kurā 1964. gadā ieguva humanitāro zinātņu bakalaura grādu politiskajā zinātnē.[5] Sanderss sevi aprakstīja kā viduvēju studentu, jo klasē notiekošais bijis garlaicīgs un nenozīmīgs un viņš esot iemācījies "bezgalīgi daudz vairāk ielās un kopienā".[6]
Studējot Čikāgas Universitātē, Sanderss iesaistījās Jaunatnes sociālistu līgā (Young People's Socialist League) — ASV Sociālistiskās partijas jaunatnes spārnā, bija aktīvs Afroamerikāņu civiltiesību kustībā. Viņš bija organizators Rasu vienlīdzības kongresā (Congress of Racial Equality, CORE) un Studentu nevardarbīgajā koordinācijas komitejā (Student Nonviolent Coordinating Committee, SNCC).[7]
1962. gada janvārī Sanderss Čikāgas Universitātē pie administrācijas ēkas vadīja protestu pret universitātes kopmītņu politiku. "Mūsuprāt tā ir nepieņemama situācija, kad melnādainie un baltādainie universitātes studenti nevar dzīvot vienuviet universitātei piederošās kopmītnēs," protestā teica Sanderss. Pēc nedēļām ilgiem nevardarbīgiem protestiem universitāte uzsāka izmeklēt notiekošo diskrimināciju.[8] 1963. gadā Sanderss piedalījās vēsturiskajā Gājienā uz Vašingtonu, kur Mārtins Luters Kings teica savu runu "I Have a Dream". Tā gada vasarā viņu aizturēja un par pretošanos arestam sodīja ar soda naudu 25 dolāru apmērā.[9]
Studējot universitātē, Sanderss ne tikai iesaistījās civiltiesību kustībā, bet arī iestājās pret Vjetnamas karu. Viņš pieteicās iegūt statusu, ka atteicies dienēt pārliecības dēļ. Viņa pieteikumu noraidīja, taču tad Sanderss jau bija par vecu, lai viņu varētu iesaukt. Lai gan Sanderss bija pret karu, viņš nekritizēja tos, kas karoja un iestājās par valsts palīdzību veterāniem.[10]
1968. gadā Sanderss pārcēlās uz Vērmontu, jo viņu "fascinēja lauku dzīve". Tur viņš strādāja par namdari, kinorežisoru un rakstnieku. Sanderss iestājās Brīvības vienotības partijā, kas bija radusies no pretkara kustības. 1972. un 1976. gadā viņš bija šīs partijas kandidāts Vērmontas gubernatora amatam un 1972. un 1974. gadā kandidēja uz Vērmontas senatora amatu.[11] 1974. gada Senāta vēlēšanās Sanderss ieguva trešo vietu ar 4,1% balsu. 1977. gadā Sanderss no partijas izstājās.
1980. gadā Sanderss kandidēja uz Vērmontas lielākās pilsētas Bērlingtonas (38 tūkstoši iedzīvotāju) mēra amatu. To viņam ieteica draugs, reliģijas profesors Vērmontas Universitātē Ričards Šugarmens. Sanderss vēlēšanās uzvarēja un bija Bērlingtonas mērs 8 gadus no 1981. līdz 1989. gadam.
1980. gada vēlēšanās Sanderss ieguva vien par 10 balsīm vairāk nekā viņa pretinieks Gordons Pakete. 1983. gadā viņu pārvēlēja ar 53% balsu, bet 1985. gadā — ar 55% balsu, bet 1987. gadā — ar 56% balsu.[12] 1986. gadā Sanderss kandidēja uz Vērmontas štata gubernatora amatu. Viņš zaudēja, iegūstot 14,4% balsu. 1989. gadā Sanderss vairs nekandidēja uz mēra amatu. Viņš bija politiskās zinātnes pasniedzējs Hārvarda Universitātes Kenedija valdības skolā un Hamiltona koledžā.[13]
Būdams mērs, Sanderss sevi sauca par sociālistu un tā viņš tika saukts arī presē.[14] Sandersa atbalstītāji izveidoja Progresīvo koalīciju, no kuras vēlāk radās Vērmontas Progresīvā partija.[15] Progresīvajai koalīcijai nekad nebija vairāk par 6 no 13 pilsētas padomes vietām, taču ar to pietika, lai padome nevarētu uzlikt veto Sandersa lēmumiem. Sandersa laikā Bērlintona kļuva par pirmo ASV pilsētu, kurā ir Kopienas zemes tresta fonds.[16]
1980. gados Sanderss kritizēja ASV ārpolitiku pret Latīņameriku. 1985. gadā Bērlingtonas pilsētas domes ēkā Noams Čomskis sniedza runu. Sanderss runas ievadā teica, ka Čomskis ir bijis "ļoti atklāta un svarīga balss ASV intelektuālās dzīves mežonībā", un sacīja, ka ir "priecīgs uzņemt cilvēku, par kuru, manuprāt, mēs visi esam ļoti lepni".[17]
Laikā, kad Sanderss bija mērs, viņam sabiedriskajā televīzijā bija savs raidījums Bernie Speaks with the Community (latviski — Bērnijs runā ar kopienu).[18] 1987. gadā viņš sadarbojās ar 30 Vērmontas mūziķiem, lai ierakstītu tradicionālās mūzikas albumu We Shall Overcome.[19]
1987. gadā U.S. News & World Report ierindoja Sandersu starp valsts 20 labākajiem mēriem.[20]
Kad Sanderss 1990. gadā tika ievēlēts ASV Pārstāvju palātā, The Washington Post rakstīja, ka "Pirmais Pārstāvju palātā ievēlētais sociālists desmitgadēs piesaista uzmanību ar atklātu runu par šķiru cīņu".[21] Sanderss bija pirmais bezpartijiskais kongresmenis 40 gados. Viņš strādāja Pārstāvju palātā no 1991. līdz 2007. gadam, kad tika ievēlēts ASV Senātā.
Pirmajā gadā Kongresā Sanderss esot nošķīries no citiem kongresmeņiem, sakot, ka abas partijas strādā tikai biznesa interešu labā. 1991. gadā viņš kopā ar citiem dibināja Kongresa progresīvo sanāksmi (Congressional Progressive Caucus), kur galvenokārt bija liberāli demokrāti un kuru Sanderss vadīja 8 gadus,[2] taču nepievienojās Demokrātiskajai partijai.
1991. un 2002. gadā Sanderss balsoja pret uzbrukumu veikšanu Irākai un bija pret Irākas karu. Sanderss kritizēja USA PATRIOT aktu un balsoja pret to.[22] Sanderss kritizēja prezidenta Džordža V. Buša administrācijas īstenoto sociālās palīdzības nabadzīgiem un veciem cilvēkiem samazināšanu.[23] Sanderss arī kritizēja Federālās rezervju sistēmas priekšsēdētāju Alanu Grīnspenu, sakot, ka "jūs par savu pamatfunkciju redzat vajadzību pārstāvēt bagātniekus un lielās korporācijas".[24]
2005. gadā Sanderss uzsāka kampaņu, lai iekļūtu ASV Senātā kā Vērmontas pārstāvis. Viņa kandidatūru atbalstīja vairāki demokrāti, jo "98 procentos gadījumu Bērnijs Sanders balso kopā ar demokrātiem".[25] Toreizējais senators Baraks Obama arī atbalstīja Bērnija Sandersa kampaņu.[26]
Sanderss uzvarēja republikāņu kandidātu biznesmeni Riču Tarrentu, iegūstot 63% balsu.[27] 2012. gadā viņu pārvēlēja ar 71% balsu.[28]
2007. un 2008. gadā Sanderss, sadarbojoties ar Demokrātisko partiju, nodrošināja tai vairākumu Senātā (51 pret 49).
2011. gada augustā Public Policy Polling veikta aptauja noskaidroja, ka Sandersu pozitīvi vērtē 67% iedzīvotāju, bet negatīvi — 28%, un atzina viņu par trešo populārāko senatoru valsts mērogā.[29] 2015. gada novembrī Morning Consult aptauja noskaidroja, ka starp Sandersa vēlētājiem — Vērmontas balsstiesīgajiem — senatoru pozitīvi vērtē 83%, padarot viņu par vispopulārāko senatoru valstī starp sava štata balsstiesīgajiem.[30]
2008. gada 24. septembrī Sanderss publicēja atklātu vēstuli ASV Valsts kases sekretāram Henrijam Paulsonam, nosodot 2008. gada finanšu krīzes laikā notikušo lielo banku glābšanu. Divu dienu laikā šo vēstuli parakstīja vēl 22 tūkstoši cilvēku.[31]
2010. gada 10. decembrī decembrī Sanderss sniedza 8½ stundas garu runu pret Obamas administrācijas ieplānoto likumu, kas pagarinātu Džordža V. Buša laikā ieviestās nodokļu atlaides bagātākajai iedzīvotāju daļai.[32] Simtiem cilvēku parakstīja petīciju, lai Sanderss kandidē uz ASV prezidenta amatu 2012. gada vēlēšanās, tomēr senators izvēlējās nekandidēt.[33]
2015. gada janvārī Sanderss kļuva par Senāta budžeta komitejas opozīcijas priekšsēdētāju.[34] Par komitejas ekonomikas padomnieci viņš izvēlējās ekonomikas profesori Stefāniju Keltoni, kas sevi saukusi par "deficītu pūci".[35]
.jpg)
2015. gada 30. aprīlī Sanderss neoficiāli paziņoja, ka piedalīsies Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanās, lai kandidētu uz ASV prezidenta amatu,[36] un 2015. gada 26. maijā Bērlingtonā, Vērmontā par kandidatūru paziņoja oficiāli.[37] Atklāšanā viņš teica: "Es neticu, ka vīrieši un sievietes, kas aizstāvēja amerikāņu demokrātiju, cīnījās, lai radītu situāciju, kur miljardieriem pieder politiskais process." Senatore Elizabete Vorena uzslavēja Sandersa kandidatūru, sakot: "Man prieks redzēt, ka viņš ir iznācis, lai parādītu savu versiju tam, kādai vadībai būtu jābūt šajā valstī."[38] Pirms Sandersa kampaņu par Demokrātiskās partijas prezidenta amata kandidāta nomināciju bija uzsākusi tikai Hilarija Klintone.[39]
Atšķirībā no citiem kandidātiem, Sandersu kampaņu neatbalstīja neatkarīgās politiskās darbības komitejas (Super PAC). Viņš savus līdzekļus ieguva no nelieliem, individuāliem ziedojumiem.[40] Pirmajās 24 stundās no kampaņas paziņošanas Sandersam 35 tūkstoši cilvēku saziedoja 1,5 miljonus dolāru.[41] Līdz gada beigām kampaņai bija saziedoti 73 miljoni dolāru. Sandersam vairāk nekā miljons cilvēku bija ziedojuši 2,5 miljonus reižu ar vidējo ziedojuma apmēru — 27,16 dolāri.[42]
Popularitātes stiprināšanai Sandersa kampaņa izmantoja arī sociālos tīklus — Facebook, Twitter un Reddit — kuros no Sandersa profiliem regulāri veica ierakstus.[43]
2015. gada jūnijā Sandersu pārsteidza milzu pūļi viņa kampaņas pasākumos.[44][45] 2015. gada 1. jūlijā Medisonā, Viskonsinā Sandersa pasākumā bija ap 10 tūkstošu cilvēku — vairāk nekā jebkuram citam 2016. gada ASV vēlēšanu prezidenta amata kandidātam līdz šim.[46] Vēlākajās nedēļās sanākušo bija vēl vairāk – 11 tūkstoši Fīniksā,[47] 15 tūkstoši Sietlā[48] un 28 tūkstoši Portlendā.[49]
Bērnijs Sanderss ir izteikti kreisi noskaņots politiķis, kurš galvenokārt atbalsta vairākas sociāldemokrātiskas idejas — cīņu ar ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, aktīvu uzstāšanos pret miljardieru interesēm, augstākus nodokļus turīgākajam iedzīvotāju slānim, valsts subsidētu augstākās izglītības un veselības apdrošināšanas programmu, kā arī tautsaimniecības pāreju uz alternatīvās enerģijas ieguves avotiem.[50][51] Analītiķu skatījumā Sandersa politiskā nostādne galvenokārt sevī ietver tā saucamo "labklājības valsts" nostiprināšanas modeli, kas paredz paplašināt valsts sociālos pabalstus uz progresīvā nodokļa sistēmas rēķina.[51]
