From Wikipedia, the free encyclopedia
Alla Pugačova (krievu: Алла Борисовна Пугачёва; dzimusi 1949. gada 15. aprīlī) ir PSRS un Krievijas estrādes dziedātāja, visveiksmīgākā padomju izpildītāja ierakstu pārdošanas un popularitātes ziņā. 1991. gadā viņai piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums, saņēmusi arī daudzus citus apbalvojumus. 1997. gadā pārstāvēja Krieviju Eirovīzijas dziesmu konkursā un ieguva 15. vietu.
| Alla Pugačova Алла Пугачёва | |
|---|---|
.jpg) Alla Pugačova 2016. gadā | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimusi |
1949. gada 15. aprīlī Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija) |
| Žanri | popmūzika, folkmūzika |
| Nodarbošanās | dziedātāja, komponiste, aktrise |
| Instrumenti | balss, ģitāra, klavieres |
| Darbības gadi | 1965-pašlaik |
| Izdevēji | Melodija |
| Mājaslapa |
allapugacheva.ru Radio ALLA |
Dzimusi 1949. gadā Maskavā Borisa Pugačova un viņa sievas Zinaīdas, dzimušas Odegovas, ģimenē. Jau mācoties Maskavas 496. vidusskolā, dziedāja vairākos ansambļos. 1965. gadā ierakstīja dziesmu «Robots», 1966.—1967. gadā uzstājās Tjumeņā radiostacijas «Юность» aģitācijas brigādes sastāvā. 1967. gadā kļuva par koncertmeistari ГУЦЭИ, 1969. gadā bija vokāli-instrumentālā ansambļa «Jaunais elektrons» soliste. 1971. gadā darbojās ansamblī «Moskviči», tad Oļega Lundstrēma estrādes orķestrī, bet 1974.—1976. gadā ansamblī «Vesjolije rebjata» (Весёлые ребята) Pāvela Slobodkina vadībā. 1976. gadā Pugačova iekļuva festivāla «Gada dziesma» finālā, 1977. gadā attēloja galveno lomu kinofilmā "Sieviete, kura dzied" (Женщина, которая поёт). 1977.—1980. gadā uzstājās kopā ar grupu «Ritms» Aleksandra Avilova vadībā, 1980. gadā kopā ar grupu «Rečitāls» J. Šahnazarova vadībā.
1981. gadā viņa pabeidza studijas A. Lunačarska Valsts Teātra mākslas institūta muzikālā teātra režisoru fakultātē. Uzstājās koncertprogrammās «Sieviete, kura dzied» (1979), «Dziedātājas monologi» (1981), «Pie mums ciemos Maestro» (1981; ar Raimonda Paula piedalīšanos). Uzstājās ar teatralizētu priekšnesumu «Atnācu un runāju» (1984), solo programmu «Jums dzied Alla Pugačova» (1993), «Ziemassvētku tikšanās» (sākot ar 1988. gadu).
1998. gadā Alla Pugačova izveidoja teātra studiju «Театр Песни». Kā mākslinieciskā vadītāja viņa organizēja viesizrādes ar programmām, kurās piedalījās teātra mākslinieki, no kuriem daudzi vēlāk kļuva par estrādes zvaigznēm: «Jaunieši jauniešiem jeb koncerts draugiem» (1998), «Koncerts draugiem» (1990), koncerttūre «Zvaigžņotā vasara» ar Filipa Kirkorova, Kristīnas Orbakaites piedalīšanos (1992. gads). No 2005. gada kopīgi ar Igoru Krutoju kļuva par festivāla «Gada dziesma» organizatori. No 2005. gada bija Jūrmalas mūzikas festivāla Jaunais vilnis patronese. 2009. gadā notika Allas Pugačovas 60. dzimšanas dienas koncerti Kremļa pilī un Lužņiku stadionā. Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Izraēlā.
Alla Pugačova ierakstījusi vairākus desmitus disku un albumu, 1996. gadā klajā nāca 13 kompaktdisku kolekcija («General Records»), piedalījusies daudzos prestižos festivālos un dziesmu konkursos, gan kā dalībniece, gan kā žūrijas locekle: 1974. gadā kļuva par Vissavienības estrādes mākslinieku konkursa laureāti (saņemot trešo godalgu) ar dziesmām «Посидим, поокаем» un «Ермолова с Чистых прудов»; 1975. gadā ieguvusi Grand-Prix festivālā «Zelta Orfejs» ar dziesmu «Arlekīns» («Арлекино») un vairākkārt bijusi pasākuma viešņa; 1976. gadā piedalījās Kannu festivālā; 1977. gadā bija žūrijas locekle pirmajā televīzijas konkursā «Ar dziesmu pa dzīvi»; ieguva Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāla Grand-Prix "Dzintara lakstīgala” konkursā «Sopota-78» ar dziesmu «Visu var karaļi»; viesojusies konkursā «Sopota-79»; 1980. gadā piedalījusies WDR radiokoncertā Ķelnē; 1983. gadā viesojās festivālā «Bratislavas lira» un dziesmu konkursā Zelona Gurā, kopā ar V. Kuzminu 1987. gadā piedalījās San-Remo festivālā ar dziesmu «Надо же…»; 1989. gadā bijusi žūrijas locekle un piedalījās gala koncertā kantrimūzikas festivālā Našvilā, kur dziedātājai pasniegta balva «Distant Accord» par uzvaru festivālā un par ieguldījumu festivāla attīstībā; no 1993. līdz 1994. gadam piedalījās festivālos «Звёздный прибой Sevastopolē, «Роксалана» (Kijiva, 1994), «Rock Summer» (Tallina, 1994), «Славянский базар» (Vitebska, 1994), «Голос Азии» (Alma-Ata, 1995). 1997. gadā Pugačova piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Alla Pugačova piedalījās 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu kultūras programmā, jaunatnes TV tiltā Maskava-Kalifornija (1982), teleprogrammās «Jaungada atrakcija» (1982—1984), XXII Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā Maskavā (1986). 1986. gadā piedalījusies labdarības koncertā «Счёт 904» palīdzot cietušajiem Čornobiļā. 1989. gadā Alla Pugačeva piedalījās labdarības festivālā «Милосердие и красота» Kijivā. 1997. gadā, Maskavas 850 gadu jubilejas svētku periodā, piedalījās grandiozā izrādē-divertismentā «Москва на все времена».
Ar soloprogrammām dziedātāja viesojusies dažādās valstīs — ASV, Vācijā, Šveicē, Indijā, Francijā, Itālijā, Izraēlā, Polijā, Somijā, Japānā, Indijā, Austrālijā un daudzās citās valstīs. 1985. gadā Somijā notika svinīga kuģa «Alla» nolaišana ūdenī. Māksliniece sadarbojusies ar tādiem mūziķiem kā Aleksandrs Zacepins, Udo Lindenbergs, Raimonds Pauls, Igors Nikolajevs, Jurijs Černavskis, kopīgi koncertējusi ar pazīstamo franču mūziķi Džo Dasēnu viesnīcā «Kosmoss» Maskavā.
2010. gadā Pugačova pārtrauca piedalīšanos koncertturnejās, taču turpinājusi radošo darbību, bieži piedalījusies grupu koncertos un TV šovos, kā arī regulāri izdevusi jaunas dziesmas.
Māte Zinaīda Odegova, tēvs Boriss Pugačovs, brālis Jevgeņijs Pugačovs, meita Kristīna Orbakaite un dvīņi (meita un dēls), mazbērni — Ņikita un Denijs, Klaudija.
Pirmajā laulībā ar lietuviešu cirka mākslinieku Mikolu Edmundu Orbaku (1969—1971) 1971. gadā piedzima meita Kristīna Orbakaite. Otrā laulība bija ar kinorežisoru Aleksandru Stefanoviču (1976—1980), trešā — ar koncertdirektoru un producentu Jevgeņiju Boldinu (1985—1993), ceturtā — ar dziedādāju Filipu Kirkorovu (1994—2005). Kopš 2011. gada laulībā ar humoristu un TV raidījumu vadītāju Maksimu Galkinu. Laulībā ar Galkinu 2013. gadā ar surogasijas palīdzību piedzima dvīņi (meita un dēls).[1]
Allai Pugačova ir daudzu balvu, titulu un apbalvojumu īpašniece. 1980. gadā tikusi atzīta par gada labāko aktrisi un tajā pašā gadā saņēmusi Krievijas PFSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukumu. 1985. gadā Pugačovai tika piešķirts Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukums, 1991. gada 21. decembrī PSRS Tautas skatuves mākslinieces tituls.
1981. gadā saņēma medaļu ar medaļu «Par ieguldījumu miera veicināšanā». 1987. gadā dziedātāja tika apbalvota ar medaļu ФИДОФ, 1989. gadā — ar medaļu «Par ieguldījumu miera un harmonijas veicināšanā ar mūzikas palīdzību».
1991. gadā Alla Pugačova noslēdza līgumu ar firmu «Sogo» (Francija) par smaržu «Алла» ražošanu, prezentācija notika koncertzālē "Rossija" (Maskavā) 1992. gada 3. jūlijā, bet 1997. gadā tāda pat prezentācija notika par godu apavu kolekcijai «Алла Пугачёва» («Эконика»).
1992. gadā viņa tika apbalvota ar 1. pakāpes «Ērgļa Ordeni» (Ордена Орла).
Vairākas reizes viņa apbalvota ar nacionālo prēmiju «Ovācija» nominācijās «Labākā dziedātāja» (1992), «Dzīvā leģenda» (1994), «Labākais režisors — inscenētājs» (1995), kā arī avīzes «Вечерняя Москва» apbalvojums par «Labāko gada šovu» — «Ziemassvētku tikšanās» (Рождественские встречи) (1992), laikraksta «Комсомольскaя правда» apbalvojums nominācijā «Gada zvaigzne» (1995) un «Iemīļotākā sieviete» (1997), ieguvusi Klaudijas Šuļženko vārdā nosaukto prēmiju festivālā «Gada dziesma» (1995), prēmija «Zvaigzne» nominācijās «Labākā dziedātāja» un «Gada labākais albums» 1995. gadā, balva par labāko animācijas klipu «Зайка моя», kurā Pugačova bija producenta lomā, festivālā «Фантазия-96», apbalvojums «Zelta ābols» festivālā «Поколение-96» par labāko otrā plāna lomu klipā «Зайка моя» (1997) un daudzi citi apbalvojumi.
Jaltā «Zvaigžņu laukumā» 1994. gada 24. augustā tika atklāta zīme ar dziedātājas vārdu. Par ieguldījumu literatūras un mākslas attīstībā 1995. gada 7. jūnijā Allai Pugačovai tika pasniegta Krievijas valsts prēmija.
1999. gada 15. aprīlī Boriss Jeļcins dziedātāju apbalvoja ar ordeni «Par nopelniem tēvijas labā (II pakāpe)».
2009. gada 15. aprīlī Dmitrijs Medvedevs dziedātāju apbalvoja ar ordeni "Par nopelniem tēvijas labā (III pakāpe)".
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
