asteroīds From Wikipedia, the free encyclopedia
Lutēcija, arī 21 Lutēcija ir asteroīds ar diametru apmēram 96 km, atrodas asteroīdu joslā (iekšmalā), pieder M tipa asteroīdu grupai.
Rosetta uzņemts attēls | |
Atklāšana un nosaukšana | |
---|---|
Atklājējs/i | Hermanis Goldšmits |
Atklāšanas datums | 1852. gada 15. novembrī |
Apzīmējumi | |
Mazās planētas apzīmējums | (21) Lutetia |
Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
Orbitālie parametri | |
Epoha 2015. gada 27. jūnijā (JD 2457200,5) [1] | |
Afēlijs | 2,836 AU [1] |
Perihēlijs | 2,0339906 AU [1] |
Lielā pusass (rādiuss) | 2,4348933 AU [1] |
Ekscentricitāte | 0,164649[1] |
Apriņķojuma periods | 3,8 a [1] |
Slīpums | 3,06362°[1] |
Uzlecošā mezgla garums | 80,88467°[1] |
Pericentra arguments | 250,11664°[1] |
Fiziskie raksturlielumi | |
Dimensijas | 95,76 km[2] |
Sideriskais periods | 8,1655 h [2] |
Ģeometriskais albedo | 0,2212[2] |
Asteroīdu spektru tipi | M [2] |
Redzamais spožums | 11,85[3] |
Absolūtais spožums | 7,35 H [1] |
Asteroīdu atklāja 1852. gada 15. novembrī vācu-franču astronoms Hermanis Goldšmits (Hermann Goldschmidt) no sava dzīvokļa Parīzē. Goldšmitam tas bija pirmais atklātais asteroīds (kopā 14). Asteroīds nodēvēts Lutēcijas vārdā, tā latīņu valodā sauca Parīzi. Vārdu izvēlējās Parīzes observatorijas direktors Fransuā Arago (François Arago).[4] Lutēcija ir pirmais asteroīds, kuru atklājis astronoms-amatieris.
Lutēcija ir neregulāras formas asteroīds, tā virsma stipri izrobota ar krāteriem (lielākais zināmais – Masīlijas krāteris ar diametru 61 km[5]) 2010. gada 10. jūlijā ESA starpplanētu zonde Rosetta pa ceļam uz Čurjumova—Gerasimenko komētu pārlidoja asteroīdu tikai 3168 ± 7,5 km attālumā. Pārlidojuma laikā tika izpētīta apmēram puse asteroīda virsmas. Tad tika noteikta arī asteroīda masa un blīvums, attiecīgi (1,7 ± 0,017)×1018 kg un 3,4 ± 0,3 g/cm3.[6] Pieņemot, ka asteroīda porainība ir ap 10 – 15 %, tā blīvums ir lielāks nekā parastiem akmens meteorītiem. Lutēcijas sastāvs nav īsti zināms. Asteroīds tiek klasificēts pie M tipa asteroīdiem, taču atšķirībā no vairuma šīs grupas objektu, kuriem virsmas satur metālus, uz Lutēcijas virsmas metāli nav konstatēti. Lutēcijas spektrs vairāk atbilst oglekļa hondrītiem un C tipa asteroīdiem. Novērojumu dati liecina, ka Lutēcijas virsma satur, vai nu E tipa hondrītus, vai arī ar metāliem bagātus, bet ūdeni maz saturošus oglekļa hondrītus.[7] Rosetta atklāja, ka Lutēcijas virsmu klāj līdz 600 m biezs regolīta slānis, kuru veido 50–100 μm lielas putekļu daļiņas.[8]
Lutēcijas virsma ir stipri izrobota, to klāj krāteri, gravas, plaisas u.c. veidojumi. Uz nofotografētās asteroīda virsmas tika saskaitīti 350 krāteri (diametri no 600 m līdz 61 km).
2011. gada martā Starptautiskās Astronomijas savienības Planētu nomenklatūras darba grupa noteica, ka veidojumi uz Lutēcijas dēvējami ar Romas impēriju saistītos vārdos, kuri attiecas uz laikposmu 52. g.p.m.ē. - 360 g.m.ē., kad pastāvēja Lutēcija. Tā, krāteri uz Lutēcijas dēvējami Romas impērijas laika pilsētu vārdos, apgabalus jādēvē asteroīda atklājēja un Romas impērijas laika provinču vārdos, pārējiem veidojumiem jāpiešķir Romas impērijas un tai piegulošo teritoriju upju vārdi.[9]
Līdz 2015. gada aprīlim bija apstiprināti 37 veidojumu vārdi, t.sk. 19 krāteri, 8 apgabali, 1 kalnu grēda, 2 gravas, 3 grunts noslīdeņi, 2 plaisas un 2 pakāpes.[10]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.