2004. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2004. gada notikumi Latvijā.

Pasaulē:	2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007
Latvijā:	2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007
Laikapstākļi:	2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007
Sportā:	2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007
Kino:	2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007

Valsts amatpersonas

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
8. Saeimas priekšsēdētājs	Ingrīda Ūdre
Ministru prezidents	Einars Repše (līdz 9. martam)	Repšes Ministru kabinets
	Indulis Emsis (no 9. marta līdz 2. decembrim)	Emša Ministru kabinets
	Aigars Kalvītis (no 2. decembra)	Kalvīša 1. Ministru kabinets

Gada simboli Latvijas dabā

Gada kukainis — zilspāre

Gada dzīvnieks — cūkdelfīns (Phocaena phocaena), Gada putns — baltais stārķis (Ciconia ciconia),[1] Gada kukainis — zilspāres (Calopteryx),[2]

Gada koks — Eiropas segliņš (Euonymus europaeus),[3] Gada augs — bezdelīgactiņa (Primula farinosa),[4] Gada sēne — lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum),[5]

Notikumi

Janvāris

• 1. janvāris:
  • Saskaņā ar izmaiņām likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" turpmāk jaundzimušo tēvi varēja saņemt paternitātes pabalstu.
  • Darbu sāka jauna Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Tiesu administrācija.
  • Stājās spēkā noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, kas paredzēja minimālo algu valstī palielināt no 70 līdz 80 latiem.
  • Stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ieviešot progresīvo soda punktu sistēmu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī citas būtiskas izmaiņas pašreizējā ceļu satiksmes kārtībā.
  • Stājās spēkā Preču un pakalpojumu loteriju likums, kas aizliedza rīkot loterijas, ja dalībai tajās jāpērk alkohols, tabakas izstrādājumi vai medikamenti.
• 4. janvāris — Latvijā tikai pāris stundas debesīs varēja vērot Kvadrantīdu meteoru plūsmu.

Marts

• 29. marts — Latvija kopā ar Bulgāriju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju tika uzņemta NATO.

Maijs

• 1. maijs — Latvija kopā ar Čehiju, Igauniju, Kipru, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.
• 23. maijs — autokatastrofā iet bojā grupas Prāta Vētra basģitārists Gundars Mauševics.

Jūnijs

• 12. jūnijs — 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās lielāko vietu skaitu (4) ieguva Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Oktobris

• 5. oktobris — Translāciju LNT sāk rīta raidījums "900 sekundes".^[6]

Novembris

• 17. novembris — Rīgā, Ķīpsalā ekspluatācijā tika nodota Saules akmens augstceltne.

Kultūra

• Latvijas bērnu filma "Ūdensbumba resnajam runcim" piedalījās starptautiskajā filmu festivālā Karlovi Varos.
• Marts — filmu festivālā "Eiropas filmu dienas", Latviju prezentēja Aigara Graubas mākslas filmu "Baiga vasara".
• 15. jūlijs — Prāgā Pasaules zēnu un vīru koru festivāla noslēguma koncerta ietvaros uzstājās Rīgas Doma zēnu koris.
• Iznāca Noras Ikstenas grāmata "Dzīves stāsti".

Zinātne

• LU Fizikas institūtā tika atklāta jauna fizikāla parādība — termomagnētiskā osmoze (akadēmiķis Elmārs Blūms)
• LU sadarbībā ar Kalifornijas Universitāti, izmantojot kvantu efektus, paaugstināja magnetometrijas jutību virs klasiskās fizikas atļautās robežas (akadēmiķis Mārcis Auziņš)
• LU Cietvielu fizikas institūtā (sadarbībā ar Tokijas Tehnoloģisko institūtu) stiklveida silīcija dioksīdā tika identificēts jauns lāzerstarojuma radīto defektu veidošanās mehānisms. (akadēmiķis Linards Skuja)
• LU Elektronikas un datorzinātņu institūtā tika izstrādāts notikumu taimers — unikāla ierīce kosmisko pavadoņu lāzerlokācijai (Dr.habil.sc.comp. Jurijs Artjuhs)
• LU sadarbībā ar Ūmeo Universitāti Zviedrijā eksperimentāli pierādīja un aprakstīja ātrāko nervu sistēmas informācijas kodēšanas mehānismu. (profesors Ingvars Birznieks)
• Staldzenē tika atklāts un aprakstīts lielākais bronzas laikmeta depozīts.^[7]

Miruši

• 8. marts — Mavriks Vulfsons, žurnālists, politiķis (dzimis 1918. gadā)
• 14. marts — Jurijs Rubenis, padomju funkcionārs (dzimis 1925. gadā)
• 17. marts — Ervids Grinovskis, ekonomists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā)
• 23. maijs — Gundars Mauševics, mūziķis (dzimis 1974. gadā)
• 9. jūnijs — Tatjana Suta, mākslas zinātniece (dzimusi 1923. gadā)
• 21. jūnijs — Hardijs Lediņš, mūziķis (dzimis 1955. gadā)
• 20. jūlijs — Hugo Legzdiņš, virsnieks un pedagogs (dzimis 1903. gadā)
• 24. jūlijs — Varis Krūmiņš, kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
• 3. novembris — Sergejs Žoltoks, hokejists (dzimis 1972. gadā)
• 25. novembris — Eduards Berklavs, politiķis, disidents (dzimis 1914. gadā)
• 22. decembris — Juris Latišs, bobslejists (dzimis 1979. gadā)

Skatīt arī

• 2004. gads
• 2004. gada laikapstākļi Latvijā
• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats

Attēlu galerija

• 
  Saules akmens augstceltne Rīgā.

Atsauces

1. Baltais stārķis – gada putns 2004 LOB
2. 2004. gada kukaiņi — zilspāres Apollo.lv 2004. gada 6. janvārī.
3. 2004. gada koks – Eiropas segliņš Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.
4. 2004. gada augs – bezdelīgactiņa Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.
5. 2004. gada sēne – lakas plakanpiepe Arhivēts 2021. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē. Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.
6. «Pēc 12 gadiem Ģirts Timrots atgriežas “900 sekundēs”». tv3.lv (latviešu). 2024. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 7. oktobrī.
7. ZINĀTNES SASNIEGUMI LATVIJĀ 2004. GADĀ, LZA, 2008.