Hugo Legzdiņš

Hugo Legzdiņš (dzimis 1903. gada 7. decembrī, miris 2004. gada 20. jūlijā) bija Latvijas Jūras spēku virsnieks, Latvijas pirmās zemūdenes "Ronis" komandieris (1940—1941), vēlāk — pedagogs jūrnieku mācību iestādēs.

Hugo Legzdiņš Personīgā informācija Dzimis 1903. gada 7. decembrī Vidrižu pagasts, Rīgas apriņķis, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) Miris 2004. gada 20. jūlijā (100 gadi) Rīga, Latvija Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe komandkapteinis Valsts  Krievijas Impērija  Latvija  PSRS  Latvija Struktūra Latvijas Jūras spēki Komandēja zemūdene "Ronis" Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis (V, IV šķiras) Goda Leģiona ordenis Šķēpa ordenis (Zviedrijas) Cits darbs pedagogs jūrnieku mācību iestādēs

Biogrāfija

Dzimis 1903. gada 7. decembrī Rīgas apriņķa Vidrižu pagasta Igates muižas kalpu mājā. Kad Hugo bija 15 gadu, 1919. gada martā viņa tēvu Stučkas valdīšanas laikā arestēja un nošāva kopā ar vēl 48 apcietinātajiem, apsūdzot par kontrrevolūciju.^[1] Mācījies Lēdurgas draudzes skolā, pēc tam — Rīgas Valsts tehnikuma Mehānikas nodaļā, ko absolvēja 1924. gadā.^[2] 1930. gadā Legzdiņš pabeidza Krišjāņa Valdemāra jūrskolu, iegūstot jūras leitnanta dienesta pakāpi. Vēlāk tika paaugstināts par jūras virsleitnantu un papildināja izglītību torpēdu virsnieku skolā Francijā (1935—1936), kā arī Francijas Jūras spēku akadēmijā (1938—1938).^[3]

Legzdiņa militārā karjera attīstījās — 1940. gadā viņu paaugstināja par komandkapteini un norīkoja par zemūdenes "Ronis" komandieri. Tomēr drīz Latvijā ienāca PSRS karaspēks. "Ronis" atradās Liepājas tirdzniecības ostā, un tur "Roņa" komandu arestēja.^[1] Legzdiņam atņēma militāro dienesta pakāpi.^[3]

Legzdiņš strādāja dažādos darbos — par tehniķi rūpnīcā “Stars”, par dzelzceļa stacijas dežurantu, par algas rēķinvedi Stradiņa slimnīcā. No 1944. gada strādāja par pedagogu Padomju Latvijas kuģniecības mācību iestādē, bet no 1951. gada — Vecmīlgrāvī stūrmaņu un citu kuģu kadru sagatavošanas kursos. 1969. gadā Legzdiņš pensionējās, tomēr pēc tam vēl nostrādāja sešus gadus.^[1]

Sarakstījis grāmatu “Ronis — mana būdiņa un pils”, kas izdota 2002. gadā.^[4]

Miris 2004. gada 20. jūlijā, 100 gadu vecumā. Apglabāts Lēdurgas kapos.^[5]

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira (1937. gads)
• Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (1995. gads)
• Francijas Goda Leģiona ordenis un citi Latvijas un ārvalstu apbalvojumi

Atsauces

1. «Ordeņa virsnieks Hugo Legzdiņš». Latvijas Vēstnesis.
2. «Legzdiņš Hugo». Rīgas Valsts tehnikums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. novembrī. Skatīts: 2021. gada 14. novembrī.
3. «Komandkapteinis Hugo Legzdiņš». Latvijas Vēstnesis.
4. «Hugo Legzdiņš». Timenote.
5. «Hugo Legzdiņu pieminot!». ljs.lv.

Ārējās saites

• Hugo Legzdiņš par zemūdenes "Ronis" likteni Diva.lv
• Ronis — Mana būdiņa un pils Mutvārdu vēsture Latvijā