Šajā lapā ir apkopoti 1957. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Janvāris
- 4. janvāris — ar Latvijas PSR Augstākās padomes 1957. gada 4. janvāra dekrētu, par sīkiem huligāniskiem pārkāpumiem, vainīgos varēja aizturēt un izmantot spaidu darbos laika posmā no 3 līdz 15 diennaktīm. Turklāt visiem aizturētajiem tika nogriezti mati.[1]
- 7. janvāris — Pļaviņu sastāvā iekļāva Gostiņus.
- Janvārī iznāca pirmais žurnāla "Dadzis" numurs.[2]
Jūlijs
- 1. jūlijs — Krāslavas pagastā Aišpuros, Volksnas ezera dienvidu krastā tiek atrastas latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas un cilvēki kauli.
- 21. jūlijs — tika atklāts Oktobra tilts (tagad Akmens tilts) pār Daugavu, Rīgā.[P 1]
Septembris
- Tika dibināts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, kas visus Padomju gadus bija pirmais un vienīgais tāda tipa muzejs PSRS.[3]
- Sāka iznākt reklāmas izdevums "Rīgas kinoekrāni".[3]
Oktobris
- 1. oktobris — iznāca laiksraksts Rīgas Balss pirmais numurs.[4] Tā bija pirmā vakara avīze pēckara Latvijā.[1]
Novembris
- 5. novembris — no Mangaļiem uz Vecāķiem sāka kursēt pirmais Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens.
Nezināms datums
- Rīgas autobusu virsbūvju rūpnīcā eksperimentālā kārtā tika radīts jauns desmitvietīgs mikroautobuss RAF-10 "Festivāls".[1]
- Latvijā parādījās pirmie Moskvič otrās paaudzes automobiļi.[1]
- Komponista Ringolda Ores vadībā tika dibināts Rīgas estrādes orķestris. Tā sastāvā bija tādi mūziķi, kā saksofonists un klarnetists Gunārs Kušķis, bundzinieks Harijs Brando, kontrabasists Egīls Švarcs, pianists Raimonds Pauls.
- Fabrika Laima uzsāka šokolādes konfekšu ar liķiera pildījumu "Prozit" ražošanu.
Mākslas filmas
- "Kā gulbji balti padebeši iet" (režisors Pāvels Armands) [5]
- "Nauris" (režisors Leonīds Leimanis)
- "Rita" (režisors Ada Neretniece)
- "Zvejnieka dēls" (režisors Varis Krūmiņš) [P 2]
- 16. janvāris — Jurijs Andrejevs, futbolists, treneris
- 22. janvāris — Žoržs Tikmers, airētājs, sporta funkcionārs
- 15. februāris — Aleksejs Froļikovs, hokejists (miris 2020. gadā)
- 28. februāris — Raimonds Graube, ģenerālis, NBS komandieris
- 4. marts — Aivars Borovkovs, jurists un uzņēmējs, Latvijas Juristu biedrības prezidents
- 5. marts — Uģis Grūbe, jurists (miris 2022. gadā)
- 8. aprīlis — Sarmīte Ēlerte, žurnāliste un politiķe
- 18. aprīlis - Ivars Brīvers, ekonomists, profesors (miris 2020. gadā)
- 21. aprīlis — Mariss Andersons, sporta žurnālists, sporta komentētājs un politiķis (miris 2021. gadā)
- 1. maijs — Kaspars Dimiters, mūziķis
- 17. maijs — Nikolajs Gudaņecs, rakstnieks, dzejnieks
- 2. jūnijs — Aldons Vrubļevskis, sporta funkcionārs
- 12. jūnijs — Žoržs Siksna, dziedātājs
- 17. jūnijs — Uģis Prauliņš, komponists, mūziķis
- 28. jūlijs — Inta Gorodecka, televīzijas režisore (mirusi 2023. gadā)
- 4. augusts — Valdis Valters, basketbolists, treneris
- 17. septembris — Andris Piebalgs, politiķis
- 18. septembris — Katrīne Pasternaka, teātra aktrise
- 14. oktobris — Vladimirs Makarovs, politiķis un vēsturnieks
- 4. decembris — Indulis Bērziņš, vēsturnieks, politiķis, diplomāts
- 1. janvāris — Tija Banga, aktrise (dzimusi 1882. gadā)
- 27. februāris — Frīdrihs Skujiņš, arhitekts (dzimis 1890. gadā)
- 7. marts — Jēkabs Alksnis, ķirurgs (dzimis 1870. gadā)
- 4. maijs — Pēteris Voldemārs Pommers, virsnieks (dzimis 1894. gadā)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
