Remove ads
From Wikipedia, the free encyclopedia
Frīdrihs Kārlis Skujiņš (dzimis 1890. gada 20. maijā, miris 1957. gada 27. februārī) bija latviešu arhitekts, Latvijas Tiesu pils būvmeta autors (uzcelta 1936—1938) un PSRS vēstniecības ēkas Berlīnē projekta projekts (1948—1951).
Frīdrihs Kārlis Skujiņš | |
---|---|
Dzimis |
1890. gada 20. maijā Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) |
Miris |
1957. gada 27. februārī (66 gadu vecumā) Berlīne, Vācija |
Tautība | latvietis |
Nozares | arhitektūra |
Mācījies | Rīgas Politehniskais institūts |
Dzimis 1890. gada 20. maijā Rīgā ierēdņa ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā (1901—1908), studēja Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras nodaļā (1908—1916). Jau studiju laikā strādāja dažādos Rīgas arhitektu birojos, Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur piedalījās Voroņežas rūpnīcu projektēšanā, Maskavā ieguva RPI inženiera-arhitekta grādu, darbojās Padomju Krievijas Kara būvniecības pārvaldē.
Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Skujiņš 1921. gadā atgriezās dzimtenē, uzsāka arhitekta privātpraksi un sāka strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē.
Piedalījies daudzu būvju projektēšanā. 1923. gadā viņš izplānoja jauna kinoteātra Splendid Palace projektu Elizabetes ielā Rīgā un kinoteātra Gloria Palace projektu Tallinā pēc uzņēmēja Vasīlija Jemeļjānova pasūtījuma. 1924. gadā strādāja pie Ķemeru kūrorta atjaunošanas. 1928. gadā pēc viņā projekta izveidoja Mīlestības saliņu ar rotondu, 1929. gadā projektējis Ķemeru ūdenstorni ar skatu laukumu, bet 1933. gadā Ķemeru sporta un atpūtas kompleksu, ko vēlāk pārveidoja par restorānu "Jautrais ods". Pēc viņa būvmeta 1936.—1938. gadā uzcēla Latvijas Tiesu pils ēku Rīgā. 1938. gadā viņš kopā ar Georgu Daugi ieguva vienu no trim 1. godalgām Uzvaras laukuma idejas projektu sacensībās un saņēma uzdevumu strādāt pie tā novietnes projekta.[1]
1939. gadā Skujiņš pārcēlās uz dzīvi Vācijā.[2] Berlīnē viņš strādāja profesora Rimpela (Rimpel) arhitektūras birojā.
Pēc kara beigām bija Lielberlīnes maģistrāta (Magistrat von Groß-Berlin) arhitekts (1945—1948), pēc tam vācu speciālistu grupā viņš strādāja pie PSRS vēstniecības Berlīnē jaunas ēkas projekta, kuru projektēja arhitekts Anatolijs Striševskis (1949-1951), bija Vācu Būvakadēmijas (Deutsche Bauakademie) vadošais arhitekts (1951—1953), Leipcigas opernama (Opernhaus Leipzig) projekta galvenais arhitekts (1953—1954), Vācu Būvakadēmijas institūta direktors (1955—1957).
Miris 1957. gada 27. februārī Berlīnē.[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.