gada notikumi Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Šajā lapā ir apkopoti 1601. gada notikumiLatvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogam. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas hercogistes sastāvā. Šajā gadā notika karadarbība starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēkiem (Poļu—zviedru karš), 1601. gada laikā poļiem un lietuviešiem izdevās atkarot lielāko daļu no Vidzemes teritorijas.
Vidzemes daļā, ko bija iekarojuši zviedri, notika arklu revīzija.
Kaujā pie Raunas poļu—lietuviešu karaspēks cieta smagu sakāvi un bija spiests atkāpties uz Rīgu.
Karadarbības rezultātā Vidzemē izcēlās liels bads. Vidzemes bada cietēji devās uz Rīgu pēc maizes, tomēr Rīga palīdzēt nebija spējīga. Rīgas ārpilsetā tika atjaunots Jura hospitālis, kur izsniedza ēdienu bada cietējiem, taču šī palīdzība nespēja mazināt badu, un Rīgas piepilsētās no bada nomira daudz cilvēku.
Bauskas pilī tika rīkots Kurzemes hercogistes landtāgs (muižnieku delegātu sapulce), kurā tika apspriesti svarīgākie hercogistes jautājumi.
Kurzemnieku Bruņniecības vadītāja (Ritterschaftshauptmann) amatu atstāja Jēkabs fon Šverins (Jacob von Schwerin) un viņa vietā stājās Johans fon Nolde (Johann von Nolde).
Jakobs Rābs pabeidza Rīgas Doma baznīcasērģeļu prospekta būvi. Šis renesanses stilā būvētais ērģeļu prospekts ir viens no vecākajiem saglabātajiem ērģeļu prospektiem Eiropā.
7. marts — Ventspilī iebrukušie zviedri Kuldīgas tirgus laukumā sodīja ar nāvi Ventspils birģermeistaru Hansu Jungi.
Maijs
Kārlis IX nosūtīja savas propozīcijas Vidzemes bruņniecības un muižniecības kārtām, kuras sevi turēja atbildīgas par zemes valdīšanu, par tā sauktajiem padošanās noteikumiem, kā arī par to programmu, kādu Zviedrija cēla priekšā. Padošanās noteikumi iekļāva arī punktus par zemnieku bērnu skološanu, kā arī zemnieku tiesību noteikšanu.
5. jūlijs — zviedru karakuģi ieradās Daugavā atkal un sāka karadarbību pret Rīgu, taču nesekmīgi.
Augusts
19. augusts — Hercogs Kārlis ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai. Notika karaspēku sadursmes pie Rīgas vaļņiem, tika apšaudīta Rīga, taču Rīgu ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi.
Septembris
18. septembris — pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar poļiem Vidzemē, Kārlis atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi galīgi atstāja Rīgu.