Īvars Jēvers, pazīstams arī kā Aivers Džaijevers (Ivar Giæver, dzimis 1929. gada 5. aprīlī Bergenā ) ir norvēģu izcelsmes ASV fiziķis. 1973. gadā kopā ar Leo Esaki un Braienu Džozefsonu ieguvis Nobela prēmiju fizikā par eksperimentāliem atklājumiem attiecībā uz tuneļefektu.[1]
| ||||||||||||
|
Jēvers 1952. gadā beidza Norvēģijas Tehnoloģisko institūtu mašīnbūves specialitātē. 1954. gadā pārcēlās uz Kanādu, kur sāka strādāt kompānijas General Electric Kanādas nodaļā. No 1958. gada strādāja General Electric Pētniecības laboratorijā Ņujorkā, ASV. 1960. gadā veica eksperimentus, parādot tuneļefekta darbību supravadītājos, par ko 1973. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā, dalot to ar Leo Esaki un Braienu Džozefsonu, kuri arī bija devuši savu ieguldījumu tuneļefekta pētījumos. No 1969. gada Jēvers pievērsās biofizikai.
Jēvers pieder pie globālās sasilšanas teorijas kritiķiem. Paužot savus uzskatus, 2008. gadā Jēvers teicis: "Es esmu skeptisks...Globālā sasilšana ir kļuvusi par jaunu reliģiju"[2] 2011. gadā Jēvers pat izstājās no Amerikas fizikas biedrības, uzskatot, ka tā pieņēmusi šo teoriju kā neapstrīdamu patiesību.[3]
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.