From Wikipedia, the free encyclopedia
Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu. Potenciāla barjeras augstums ir "klasiskas" daļiņas (t.i., tādas, kas nepakļaujas kvantu mehānikas likumiem) minimālā enerģija, kas ļauj pārvarēt šo barjeru. Tuneļefekts klasiskajā mehānikā nav iespējams — to var izskaidrot tikai ar kvantu mehānikas metodēm. Jo vieglāka ir daļiņa un šaurāka potenciāla barjera, jo tuneļefekts ir varbūtīgāks.
Tuneļefekts ir daudzu svarīgu kodolfizikas, atomfizikas un molekulārfizikas procesu pamatā.
Makropasaulē tuneļefektu var novērot p-n pārejās, lādiņnesējiem (elektroniem vai caurumiem) tunelējot caur pārejas potenciāla barjeru. Tuneļefekts ir iespējams tikai tad, ja p un n apgabaliem ir ļoti mazas īpatnējās pretestības.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tuneļefekts |
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
