Ģedimina vēstules ir seši līdz mūsdienām saglabājušies Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina vēstuļu noraksti. Vēstules tika rakstītas 1323. un 1324. gadā un tie ir senākie līdz mūsdienām saglabājušies dokumenti no Lietuvas lielkņazistes. Tā kā vēstules tika sūtītas uz Rietumeiropu, pāvestam, tirgoņiem un amatniekiem, tās tika rakstītas latīņu valodā.[1]
.jpg)
Pirmā vēstule tika rakstīta pāvestam Jānim XXII. Ģedimins apgalvoja, ka Teitoņu bruņinieki Lietuvas lielkņazistē nedarbojas katolicisku mērķu vārdā, bet gan izlaupa zemi un cilvēki ir spiesti viņiem pretoties. Valdnieks uzskaitīja vairākus noziegumus, ko veikuši bruņinieki, piemēram, Ģedimins stāstīja, ka viņa priekšgājējs Vītenis sūtījis vēstuli Franciskāņu ordeņa mūkiem, aicinot divus brāļus, kas varētu pārvaldīt kādu vietējo baznīcu, pārvākties uz Lietuvas lielkņazisti. Kad Teitoņu bruņinieku uzzinājuši par vēstuli, viņi ar savu armiju nopostījuši baznīcu. Vēstules pēdējā teikumā Ģedimins apsolās pieņemt kristietību un klausīt pāvestam.
Otrā vēstule tika sarakstīta 1323. gada 25. janvārī vairākām vācu pilsētām — Lībekai, Brēmenei, Magdeburgai, Ķelnei — un citām pilsētām Svētajā Romas impērijā. Ģedimins klāstīja, ka Lietuvas lielkņaziste ir ļoti toleranta pret kristiešiem, bet vēl joprojām pagāniska un nepieņem kristietību Teitoņu bruņinieku noziegumu dēļ. Viņš arī aprakstīja pāvestam sūtīto vēstuli. Valdnieks aicināja bruņiniekus, tirgoņus, ārstus, kalējus, malējus un citu profesiju pārstāvjus doties uz Lietuvas lielkņazisti, kur viņi varētu bez aizlieguma strādāt savā amatā. Iebraucējiem tika apsolīts, ka no viņiem neievāks nodokļus desmit gadus, tirgoņiem netiktu piespriesti nekādi tirgošanās tarifi. Šī vēstule ir nozīmīga ar to, ka pirmo reizi rakstiskajos avotos tiek minēta Viļņa, Lietuvas galvaspilsēta, tādēļ 1323. gadu uzskata par oficiālo Viļņas dibināšanas gadu. Vēstulē Viļņa skaidri tiek aprakstīta kā galvaspilsēta. Ģedimins tiek uzskatīts par pilsētas dibinātāju, lai gan tā eksistējusi vairākus gadus pirms Ģedimina valdīšanas laika. Šajā vēstulē uz Lietuvu doties tiek aicināti ne tikai kristieši, bet arī Vācijas ebreji, tādēļ vēstule ir saistāma ar Lietuvas ebreju (litvaku) kopienas izveidošanos.
Trešā vēstule tika rakstīta Lībekai, Rostokai, Šundai, Greifsvaldei, Ščecinai un Gotlandes pilsētām 1323. gada 26. maijā. Tajā tika atkārtots otrajā vēstulē minētais aicinājums, bet papildus vēl tika paplašināts aicināto nozaru skaits. Vēstulē tikai minēts, ka kņazistē ir trīs baznīcas — divas Franciskāņu ordeņa (Viļņā un Navahrudakā) un viena Dominikāņu ordeņa. Katrs varēja tās brīvi izmantot.
Ceturtā un piektā vēstule arī tika sarakstīta 1323. gada 26. maijā uz tika nosūtīta Franciskāņu un Dominikāņu ordeņiem. Ģedimins, gaidīdams savu kristīšanu, ielūdza priesterus un mūkus doties uz Lietuvas lielkņazisti. Viņš turpināja izplatīt ziņas, ka amatnieki var brīvi doties uz Lietuvu. Tieši vēstulē Dominikāņu ordenim Ģedimins min, ka Teitoņu ordeņa bruņinieki sadedzinājuši viņa zīmogu.
1324. gadā tika sarakstīta pēdējā līdz mūsdienām saglabājusies vēstule. Tā tika rakstīta Erzelam, Tartu bīskapam un Tallinas zemes valdniekam, un Rīgas rātei. Vēstulē bija klāstīts, ka Teitoņu bruņinieki pārkāpuši iepriekš parakstīto miera līgumu. Bruņinieki uzbrukuši pierobežas zemēm, nogalinājuši cilvēkus un izlaupījuši vērtīgās mantas, vairāki ziņneši tikuši nogalināti. Ģedimins prasīja palīdzību uzturēt miera līgumu.[2]
Atsuaces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
