Franciskāņi

Franciskāņi ir apzīmējums vairākiem vēsturiski saistītiem Romas Katoļu baznīcas mūku ordeņiem, kurus esot 1209. gadā dibinājis Asīzes Francisks. Franciskāņu ordeņos parasti ieskaita Mazāko brāļu ordeni, Svētās Klāras ordeni (Nabaga Klāras ordeni),^[1] Mazāko brāļu kapucīnu ordeni un citus.

Asīzes Francisks, 13. gadsimts portrets

Raksturojums

Pirmās regulas aizliedza īpašumus un lika franciskāņu mūkiem ubagot un sludināt, kā arī pieticībā "līdzināties Jēzum Kristum". Visos laikos bijuši strīdi par regulas piemērošanu un ievērošanu,^[2][3] kā arī par ordeņu vienotību.^[4][5][6]

Svētā Klāra (1194-1253), gleznojis Simone Martini (1284-1344).

Rodžers Bēkons, 19. gadsimts, statuja Oksfordas Universitātē

Tieši franciskāņi esot piedzīvojuši stigmas un mistiskas vīzijas, kā arī bijuši ievērojami sholastiķi, kā piemēram Dunss Skots,^[7] Bonaventura un Rodžers Bēkons. Bieži piesaukti arī Svētais Antonijs no Padujas, Viljams Okams, Fransuā Rablē, Pijs no Petralčinas un Maksimiljans Kolbe.

Skaits

2011. gadā esot 20,000 Svētās Klāres mūķenes 75 valstīs.^[8][9] 2013. gadā ziņots par franciskāņu skaitu sekojoši:^[10]

• Mazāko brāļu ordenis: 2,212 kopienas, 14,123 piederīgie, 9,735 priesteri.
• Ordo Fratrum Minorum Conventualium^[11] 667 kopienas, 4,289 piederīgie, 2,921 priesteri.
• Mazāko brāļu kapucīnu ordenis: 1,633 kopienas, 10,786 piederīgie, 7,057 priesteri.
• Tertius Ordo Regularis (T.O.R.): 176 kopienas, 870 piederīgie, 576 priesteri.