Miegs ar ātrajām acu kustībām

Miegs ar ātrajām acu kustībām, bieži tiek saīsināti saukts par REM (angļu: rapid eye movement), ir miega fāze, kuras laikā novērojamas ātras acu kustības. Tā nosaukumi ir arī paradoksālais miegs, sapņu miegs, seklais miegs un ātrais miegs. Šī fāze aizņem aptuveni 20% no visa cilvēka miegā pavadītā laika. Šāds stāvoklis rodas tādēļ, ka organisma muskuļiem neizdodas līdz galam atslābināties. Šī miega laikā var redzēt spilgtus sapņus vai arī murgus. To, ka pastāv šāda miega fāze, atklāja 1952. gadā Čikāgas Universitātē, ASV.

Šis raksts ir par miega fāzi. Par citām jēdziena REM nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Hipnogrammas paraugs (miega elektroencefalogramma), kas parāda miega ciklus, kam raksturīgs pieaugošs paradoksāls (REM) miegs.

Pilnīgi veseliem cilvēkiem seklā miega laikā iestājas miega paralīze un kustas vienīgi acis. Bet ja ir traucējumi smadzenēs, kas līdz galam neļauj nobloķēt muskuļu tonusu, tad var notikt arī citu ķermeņa daļu kustības, piemēram, cilvēks sapnī sāk skriet, tas ir, kustināt kājas. Cilvēki, kuriem nebūs traucējumu smadzenēs, būs kā paralizēti, viņi to nevarēs izdarīt, bet ar smadzeņu traucējumiem skriešanas imitācija tomēr var notikt. Dažkārt seklā miega laikā cilvēki izkrīt no gultas, spēcīgi iesit savam dzīvesbiedram vai pat pret sienu salauž roku. Ja gulētāju šajā fāzē pamodina, viņa pašsajūta ir ievērojami sliktāka nekā parasti.

Zinātnieki no Makgila Universitātes atklājuši, ka cilvēkiem, kuri seklā miega laikā bieži spārdās vai lamājas, ir lielāks risks saslimt ar Pārkinsona slimību vai ar kādu no plānprātības formām.^[1]

Atsauces un piezīmes

1. «Disturbed sleep tied to Parkinson's risk» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. Decembris. Skatīts: 2008. gada 27. decembrī.