Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
vidējās izglītības iestāde Rīgā, Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (RVVĢ) ir vidējās izglītības iestāde Āgenskalnā, Rīgā, kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei.
| Rīgas Valsts vācu ģimnāzija | |
|---|---|
 Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 1931. gada 5. decembrī) | |
| Atrašanās vieta | |
 Rīgas Valsts vācu ģimnāzija | |
| Āgenskalna iela 21, Rīga, Latvija, LV-1002 | |
| Koordinātas | 56°56′51″N 24°3′48″E |
| Informācija | |
| Skolas tips | Valsts ģimnāzija |
| Dibināta | 1921 |
| Direktors | Gundega Muceniece |
| Pedagoģisko darbinieku skaits | 60 (2023./2024.m.g.) |
| Skolēnu skaits | 665 (2023) |
| Valodas | Latviešu |
| Mājaslapa |
www |
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (Deutsches Sprachdiplom) eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas.
2022. gada Ata Kronvalda fonda Latvijas skolu reitingā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.[1]
Vēsture[2]
Pirmās neatkarības laiks
1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības Valsts Pārdaugavas vidusskolā, kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās Dārtas ielā (šobrīd atrodas Friča Brīvzemnieka pamatskola). Pēc gada skola ieguva Rīgas 2. Valsts vidusskolas nosaukumu, bet 1931. gadā tas tika mainīts, kad skola ieguva Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas nosaukumu. 1930. gada pavasarī tika likts pamatakmens skolas ēkai Āgenskalna priedēs. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts Indriķis Blankenburgs). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.
Padomju laiki
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par Rīgas 5. vidusskolu. Vācu okupācijas laikā 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad Pāvula Jurjāna mūzikas skola). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes Zentas Ozolas vārds, turpmāk skolas nosaukums bija Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp VDR un PSRS, skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata".
Pēc neatkarības atjaunošanas
Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par Āgenskalna ģimnāziju. 1991. gada oktobrī, kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja Āgenskalna sākumskolu, kur 1. - 6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents Andrejs Ģelzis). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa Jāņa Vasarieša iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada 1. novembrī skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par Rīgas Valsts vācu ģimnāziju. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju.
2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit Rīgas pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas dzeramā ūdens stacijas jeb brīvkrāni.[3]
Skolas nosaukumi
- Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921 – 1922)
- Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922 – 1931)
- Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931 – 1940, 1941 – 1944)
- Rīgas 5. vidusskola (1940 – 1941, 1944 – 1957)
- Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola (1957 – 1991)
- Āgenskalna ģimnāzija (1991 – 2010)
- Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010 – pašlaik)
Skolas direktori
- Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921 – 1940, 1941 – 1944)
- Reinis Liepiņš (1940 – 1941)
- Voldemārs Gailītis (1944 – 1946)
- Nikolajs Daugovišs (1946 – 1951)
- Marija Krastiņa (1951 – 1969)
- Tea Braiņina (1969 – 1976)
- Anita Loska (1976 – 1980)
- Inese Elekse (1980 – 1994)
- Sandra Sīle (1994 – 2016)
- Gundega Muceniece (2017 – pašlaik)
Mācību programmas[4]
Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.-9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.-12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem:
1. pamatizglītības otrajā posmā (7. – 9. klase):
- padziļināta vācu valodas apguve;
- padziļināta angļu valodas apguve.
2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10. – 12. klase):
- Valodas un kultūrvide (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus - trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa).
- Ekonomika un uzņēmējdarbība (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus - uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija).
- Starptautiskās attiecības (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus - trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija).
- Cilvēks un vide (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus - trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā).
- Informācijas tehnoloģijas (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus - robotika).
DSD[5]
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (Deutsches Sprachdiplom) eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu – 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt Vācijas augstskolās).
Skolēnu skaita izmaiņas[6]
| 2006. | 2007. | 2008. | 2009. | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. | 2014. | 2015. | 2016. | 2017. | 2018. | 2019. | 2020. |
| 609 | 603 | 608 | 638 | 631 | 601 | 575 | 575 | 586 | 638 | 698 | 710 | 687 | 653 | 663 |
Apbalvojumi
Zelta pildspalva
Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”:
| 2023. | Līga Strazdiņa | kultūra un māksla |
| 2022. | Indra Keiša | latviešu valoda un literatūra |
| 2020. | Ina Baumane[7] | vācu valoda |
| 2018. | Ieva Mezīte | mūzika |
| 2017. | Jānis Puriņš | informātika un programmēšanas pamati |
| 2016. | Antra Zeile | ķīmija |
| 2015. | Gundega Muceniece | vācu valoda |
| 2014. | Erita Maurīte | bioloģija |
| 2013. | Māris Zvaigzne | vēsture |
| 2012. | Dace Kovisāre | vizuālā māksla un kulturoloģija |
| 2011. | Inita Kalteniece | vācu valoda |
| 2009. | Zane Jakovica | vācu valoda |
| 2003. | Baiba Siliniece | latviešu valoda un literatūra |
Pūces balva
Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā:
| Mācību gads | Skolēns | ||
|---|---|---|---|
| 2007./2008. | Linda Mošņikovska | ||
| 2008./2009. | Elīna Bērtule | ||
| 2009./2010. | Artūrs Marcinkevičs | ||
| 2010./2011. | Sandra Bruņeniece | ||
| 2011./2012. | Nadīna Rode | ||
| 2012./2013. | Valters Bondars | ||
| 2013./2014. | Liena Gūtmane | ||
| 2014./2015. | Māra Starka | ||
| 2015./2016. | Kārlis Nikolajs Blūms | ||
| 2016./2017. | Sanija Zeiferte | ||
| 2017./2018. | Līvija Bārdiņa | ||
| 2018./2019. | Gabriela Ozoliņa | ||
| 2019./2020. | Ieva un Laura Kanepones | ||
| 2020./2021. | Emīlija Rūta Ozoliņa | ||
| 2021./2022. | Samuels Ozoliņš | ||
| 2022./2023. | Annija Anna Kļave | ||
| Avoti:[8] | |||
Absolventi
- Emīls Alps – kinorežisors
- Gunārs Andrušaitis – biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971 – 1998)
- Pēteris Apinis – ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, veselības aizsardzības valsts ministrs (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks
- Solvita Āboltiņa – juriste un politiķe, tieslietu ministre (2004 – 2006), Saeimas priekšsēdētāja (2010 – 2014), Latvijas vēstniece Itālijā, Maltā, Sanmarīno un Albānijā (2018 – pašlaik)
- Kaspars Balodis – jurists, Latvijas Universitātes profesors, Satversmes tiesas tiesnesis
- Helēna Bitnere-Hehta – basketboliste
- Svetlana Bless – Latvijas Nacionālā teātra aktrise
- Pēteris Blūms – arhitekts
- Juris Boiko – literāts, mākslinieks
- Aleksandrs Čaks – dzejnieks un rakstnieks
- Anita Daukšte – žurnāliste un Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore
- Aivars Endziņš – jurists un politiķis, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs
- Andrejs Ēķis – producents un režisors, Latvijas Neatkarīgās televīzijas bijušais ģenerāldirektors
- Kaspars Gorkšs – futbolists, Latvijas futbola federācijas prezidents
- Dzintra Grundmane – basketboliste
- Andrejs Ģelzis – arhitekts
- Modris Ģelzis – arhitekts
- Edgars Jaunups – jurists un politiķis, bijis Saeimas un Rīgas domes deputāts
- Viesturs Kairišs – režisors
- Valters Kaminskis – komponists
- Jānis Krastiņš – arhitekts
- Rūdolfs Kugrēns – komiķis
- Jānis Kuplais – aktieris
- Vilnis Ķirsis – politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts
- Dzintars Lācis – riteņbraucējs
- Hardijs Lediņš – multimediju mākslinieks
- Arnolds Liniņš – aktieris, režisors
- Vineta Līce – komponiste un mūzikas pedagoģe
- Juris Millers – producents
- Andra Neiburga – prozaiķe
- Katrīna Neiburga – māksliniece
- Ēriks Ošs – karikatūrists
- Ieva Ozoliņa – režisore
- Otto Ozols – rakstnieks un publicists
- Ilze Pētersone-Godmane – AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre
- Arvīds Platpers – diriģents un politiķis, bijis 12. Saeimas deputāts
- Māra Plotniece – bioloģe, botāniķe
- Olafs Pulks – žurnālists un politiķis, Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors (1995 – 1998), Rīgas domes deputāts
- Juris Pūce – ekonomists, jurists, politiķis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (2019 – pašlaik)
- Māris Riekstiņš – politiķis un diplomāts, ārlietu ministrs (2007 – 2010), Latvijas vēstnieks ASV (2004 – 2007), NATO (2011 – 2015) un Krievijā (2017 – pašlaik)
- Minjona Sakse – volejboliste
- Arta Skuja – Latvijas Radio žurnāliste, TV3 raidījuma „900 sekundes” vadītāja
- Jānis Stradiņš – akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks
- Lelde Stumbre – dramaturģe
- Juris Šteinbergs – molekulārbiologs, TV3 raidījuma „Bez tabu” vadītājs
- Andris Teikmanis – jurists, diplomāts, politiķis, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs (1990 – 1994), Latvijas vēstnieks Vācijā (1998 – 2002), Krievijā (2005 – 2008), Apvienotajā Karalistē (2013 – 2016) un ASV (2016 – 2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019 – pašlaik)
- Lotte Tisenkopfa-Iltnere – uzņēmēja, AS "Madara Cosmetics" līdzīpašniece un vadītāja
- Arno Upenieks – Latvijas Nacionālā teātra aktieris
- Dzidra Uztupe-Karamiševa – basketboliste un trenere
- Jānis Vasarietis – ziedu selekcionārs
- Kārlis Vārtiņš – grupas „Sudden Lights” ģitārists
- Kaspars Vecvagars – basketbolists
- Juris Visockis – apgāda "Jumava" valdes priekšsēdētājs
- Jānis Vitomskis – šahists un šaha žurnālists
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.