zirgu apmatojuma krāsas un to kombinācijas From Wikipedia, the free encyclopedia
Zirgiem ir ļoti daudzas un dažādas apmatojuma krāsas un to kombinācijas, ir krāsu nosaukumi, kas tiek lietoti tikai, lai aprakstītu zirgu. Katrai krāsu kombinācijai ir savs specifisks vārds. Piemēram, ja diviem zirgiem apmatojuma krāsa ir viena un tā pati, bet krēpes un aste ir citā krāsā, tad mainās zirga krāsas nosaukums.
No kreisās: sarķis un bēris
Ir apmatojuma krāsas, kas nemainās no zirga piedzimšanas brīža, bet ir krāsas, kas, zirgam kļūstot vecākam, izmainās. Parasti baltās zīmes (baltas krāsas nelieli laukumi) zirgiem saglabājas nemainīgas uz mūžu, kā arī zirga ādas krāsa dzīves laikā nemainās.
Zinātnieki veic nopietnus ģenētiskus pētījumus, lai noteiktu, kādi gēni veido kādu krāsu. Gēnu pētījumi ir ieviesuši korekcijas krāsu klasifikācijā.
Ruds zirgs jeb sarķis bez papildinošā gēna, tips — e
Melns zirgs ar papildinošo gēnu, tips — E
Pamatā visi zirgi ir vai nu rudi — "sarkani" (kā saka zinātnieki), šiem zirgiem nav klātesošs papildinošais gēns ("e"), vai "melni", kuriem ir klātesošs papildinošais gēns ("E"). Atkarībā, kāds ir bāzes gēns, pārējie krāsu gēni veido ar pamatgēnu dažādas kombinācijas.
Dzidrs bērisTumšs sarķisDābolains sirmis
Vispopulārāko krāsu zirgi ir:
Bēris jeb bērs zirgs variē no gaišas sarkan–brūnas krāsas līdz ļoti tumši brūnai, vienmēr ar melnām krēpēm, asti un kāju lejasdaļu:
Dūkanbēris — melns apmatojums ar rūsganu matu galu iedegumu, ap acīm un nāsīm, kā arī paslēpenēs brūns tonis, dažkārt arī pavēdere ir brūnā tonī, krēpes un aste melnas;
Tumšs bēris — izteikti tumši brūns apmatojums ar melnām krēpēm, asti un kājām;
Bēris — vidēji tumši brūns ar melnām krēpēm, asti un kājām;
Dzidrs bēris — gaiši brūns ar melnām krēpēm, asti un kājām.[1]
Sarķis[2] jeb ruds zirgs[1] ir vienmērīgi ruds, tam nekad nav melnas krēpes un aste, tās parasti ir tajā pašā vai nedaudz gaišākā krāsā nekā ķermeņa apmatojums:
Tumšs sarķis, dūkans sarķis jeb dūkanruds — ļoti tumšs kaparbrūns apmatojums, krēpes un aste tādā pašā krāsā kā ķermenis, reizēm šādu zirgu sauc vienkārši par brūnu;
Sarķis — īsti, koši ruds, krēpes un aste tādā pašā krāsā vai nedaudz gaišākas, vispopulārākā sarķa krāsa;
Gaišs sarķis jeb dzidri ruds — gaiši ruds apmatojums, krēpes un aste ir nedaudz gaišākas, dzeltenīgākas nekā ķermenis,[1] tonis krēpēm un astei nekad nav pelēcīgs.
Sirmis ir zirgs ar melnu ādu un baltu apmatojumu, kas tiek iegūts ar gadiem. Jaunībā balto matiņu ir nedaudz, un tās ir jauktas ar tumšajām. Sirms zirgs var piedzimt jebkādā krāsā, bet, paliekot vecāks, tas kļūst arvien gaišāks un baltāks. Piedzimstot tam ir melnas krēpes un aste, kas arī ar gadiem paliek arvien gaišākas. Lielākā daļa sirmju ar laiku paliek pilnīgi balti. Visbiežāk baltie zirgi ir nevis balti, bet sirmi, kuru apmatojums ir spoži balts. Sirms zirgs no balta zirga atšķiras ar tumšu ādas krāsu, kas ir labi saskatāma ap acīm, uz purna, paslēpenēs un citās vietās, kas nav segtas ar apmatojumu. Sirmai krāsai ir vairākas variācijas, kas zirgam var mainīties dažādos vecumos.
Tumšs sirmis — raksturīgs apmatojums jauniem zirgiem, apmatojuma pamatā melni mati, kas vienmērīgi jaukti ar nedaudz baltiem matiem;
Zils sirms — melni balts, vienmērīgs matiņu sajaukums, kas rada zilganpelēku toni;
Sirmis — vidēji gaišs, līdzvērtīgs sajaukums melniem un baltiem matiem;
Gaišs sirmis — melno matu ir pavisam nedaudz, pārsvarā ir balti mati;
Ābolains jeb dābolains sirmis — tumši pelēks apmatojums ar gaišāk pelēkiem, izkaisītiem sirmiem dāboliem;
Mušains sirmis — melni, mušu lieluma plankumi baltā apmatojumā;
Teterains sirms — balts sirmis ar punktēta rakstura sarkanbrūniem, izkaisītiem raibumiņiem;[1]
Bērs sirmis — sirms zirgs ar sārtu jeb rozīgu toni, apmatojumā vienmērīgi jauktas balti mati ar brūniem.
Bēri dārks zirgsLāsumains zirgsLoss zirgsMelns zirgs jeb melnisPalss zirgsPāls zirgsTumši pāts zirgsPerlamutra zirgsBēri salns zirgsDābolains sudrabskaris
Albīna — starp zirgiem nav neviena "īsta" albīna (balts apmatojums, rozā āda un rozā acis) zirga. Ja tāds kumeļš ģenētiski izveidojas, tad mirst jau mātes miesās vai tūlīt pēc piedzimšanas. Zinātniekiem vēl nav izdevies noskaidrot, kurš gēns ir atbildīgs par "īsto albīnismu" un kāpēc tas ir letāls zirgiem. Zirgu, ko cilvēki sauc par albīnu, ir patiesībā balts zirgs.
Balinošs gēns ir dominants gēns, kas balina pamatkrāsas. Izšķir 4 dažādus balinošos gēnus: krēmkrāsas, pāta, sudraba un šampanieša:
Krēmkrāsas gēns — ja zirgam ir viens krēmkrāsas gēns, tad pamatkrāsa tiek balināta daļēji, ja zirgam ir krēmkrāsas gēna pāris, tad notiek pilnīga balināšana. Viens krēmkrāsas gēns veido šādas krāsas: palsu, losu un dūmu melnu. Divi krēmkrāsas gēni veido šādas krāsas: pālu, perlamutra un dūmu krēmkrāsu. Pārējiem trīs balinošajiem gēniem neveidojas gēnu pāri.[3]
Balta — viena no visretākajām krāsām. Baltam zirgam ir balts matojums un rozā āda. Tie piedzimst balti, ar zilām vai brūnām acīm, zirgi paliek balti visu mūžu. Balts zirgs var sanākt divos veidos: zirgam ir baltās krāsas gēns (W) vai tas ir dārks zirgs ar vienu lielu, baltu pleķi. Lielākā daļa, kas vizuāli izskatās balti zirgi, ir sirmi zirgi, kuru apmatojumā vairs nav melno matu. Vēl gandrīz balti var izskatīties ļoti gaiši pāli un perlamutra zirgi.
Dārka — uz krāsaina pamata izkaisīti lieli, neregulāras formas balti laukumi. Latviešu valodā nav tik daudz apzīmējumu dārkam zirgam kā, piemēram, angļu valodā. Latviešu valodas dārko zirgu sadalījums balstās uz krāsu salikumu, turpretī citās valodās dārkos zirgus klasificē pēc raibumu formas un izmēriem. Krāsas dalās tikai pēc principa, vai ir melni balts vai krāsaini balts. Pie krāsaini baltiem tiek pieskaitīti arī trīskrāsainie zirgi (viena no krāsām var būt melna). Lasot tekstus citās valodās, ir jāņem vērā, ka dārkam zirgam ir variācijas, vai laukumu formas ir ar noapaļotām malām, vai tieši pretēji, laukumi ir šķautņaini ar asiem stūriem. Tiek atsevišķās grupās izdalīti zirgi, kuriem baltie laukumi uz krāsaina fona ir šļakstienu veidā, bet seja parasti šiem zirgiem ir balta. Ir atsevišķa grupa, kas izskatās gandrīz kā vienkrāsaini zirgi ar baltām pazīmēm uz sejas un kājām, bet ne tikai — baltās pazīmes ir arī uz vēdera, vai gurna, parasti tās ir neliela izmēra. Ir grupa, kur galvenā krāsa ir baltā ar nelieliem krāsu laukumiem, visbiežāk uz sejas un astes pamatnes. Un ir dārku zirgu atšķirīgi nosaukumi, kuri ir nosaukti šķirnes vārdā. Latviešu dārko zirgu sadalījums:
Melni dārka — jaukti melni balti laukumi;
Bēri dārka — jaukti brūni balti laukumi;
Rudi dārka — jaukti rudi balti laukumi;
Salni dārka — jaukti salni balti laukumi.
Lāsumaina — šādu krāsu rada lāsumainās krāsas gēnu komplekts, un apmatojumā tas var parādīties dažādos veidos. Būtu jāpiezīmē, ka ne visiem zirgiem, kam ģenētiski ir šie gēni, apmatojumā ir redzami lāsumi. Tomēr ir sekundārās pazīmes pēc kurām var noteikt, vai zirgs ir lāsumains vai nē, pat gadījumos, ja apmatojums ir viendabīgi vienkrāsains; tiem ir vertikāli svītraini nagi, lāsumaina jeb raiba āda ap acīm, lūpām, ģenetālijām un ir labi redzami acu baltumi. Lāsumainie zirgi atkarībā no to raibumu stila un veida iedalās vairākos tipos:
Lāsumains — uz gaiša vai balta pamata izkaisīti 4—9 cm lieli tumšāki plankumi. Izšķir melni lāsumainu, bēri lāsumainu, rudi lāsumainu un palsi lāsumainu. Krēpes un astes krāsa tāda, kā atbilstošam vienkrāsainajam zirgam, piemēram, bēri lāsumainam aste un krēpes ir melnas, bet rudi lāsumainam aste un krēpes ir rudas;
Sarmains — ir ļoti līdzīgs spoži salnajam tipam, bet mugura, krusti un un kakls nav jaukti ar baltiem matiem;
Segas — pāri pār krustiem šim zirgam ir balts apmatojums, veidojot baltu laukumu uz tumšāka fona, kas var būt no astes līdz pat kakla pamatam. Lāsumi ir izvietoti "segas" laukumā, tie ir tādā pašā krāsā, kā pārējā matojuma krāsa;
Spoži salns — jauktas tumši un balti matiņi pa visu ķermeni, šai krāsai ģenētiski nav saistības ar "īsto" salno krāsu, abas var atšķirt pēc sekundārajām pazīmēm;
Viegli lāsumains — gandrīz balts zirgs jau no piedzimšanas brīža ar nelielu krāsas tonējumu virs nagiem, uz ceļiem, padusēs, krēpēs, astē un sejā;
Ziedains — uz tumša fona izkliedēti mazi, balti laukumi. Zirgam paliekot vecākam, skaits un laukumu izmērs pieaug. Izšķir rudi ziedainu, bēri ziedainu un melni ziedainu. Krēpes un aste tādā krāsā, kā atbilstošā pamatkrāsa.
Losa[1] — bērs zirgs, kas ģenētiski ir papildināts ar vienu krēmkrāsas gēnu, tas ir gēns, kas izbalina pamattoni un ietonē to dzeltenā, smilšu dzeltenā vai zeltainā tonī, saglabājot melnas krēpes, asti un kājas. Bieži pār muguru ir tumša svītra, ko mēdz saukt par peļutaku.[1]
Melna — nav daudz melnu zirgu, bet šo krāsu nevarētu saukt arī par retu. Melniem zirgiem viss ir melns — āda, matojums, krēpes un aste. Ir diva veida melni zirgi: dūkani un īsti melni. Ģenētiski abas šīs atšķirības nevar noteikt. Līdz ar to ir uzskats, kas gan tiek arī apstrīdēts, ka šīs atšķirības veidojas nevis ģenētiski, bet gan krāsu atšķirību iespaido zirga barošana. Liela daļa melno kumeļu piedzimst peļu pelēki vai pāti. Noejot gaišākajam kumeļa apmatojumam, apakšā paliek melns apmatojums. Ir šķirnes, kurām melnie kumeļi piedzimst uzreiz melni.
Dūkana — lielākā daļa melno zirgu ir dūkani. Apmatojuma melnie mati saulesgaismā atsit rūsganumu t.i. melno matu gali ir ar iedegumu, zirgs izskatās tumši brūns ar melnu galvu un kājām. Krēpes un aste melnas. Ziemā zirgs ir gandrīz melns, bet vasarā ar iedegumu. Tas pat var izskatīties kā bērs zirgs vai dūkanruds, bet ģenētiski tas ir melns. Vislabāk to var atšķirt, apskatot smalkos matiņus ap acīm un purnu; melniem zirgiem purns un apmatojums ap acīm vienmēr ir melns, pat tad, ja saule to ir izbalinājusi. Ja zirgs, piemēram, ir bērs, tam purns un apmatojums ap acīm ir brūns;
Īsti melna — īsti melns zirgs arī saules gaismā izskatās pilnīgi melns. Tam var būt tikai baltas zīmes (pazīmes).
Palsa — ruds zirgs, kas ģenētiski ir papildināts ar vienu krēmkrāsas gēnu, kas izbalina rudo pamattoni, padarot to zeltainu, dzeltenu, vai bāli dzeltenu ar nedaudz gaišākām vai baltām krēpēm un asti. Palsi zirgi var būt ļoti gaiši, gandrīz tikpat gaiši kā pāls zirgs, līdz šokolādes brūnai krāsai ar baltām vai kviešu krāsas krēpēm un asti. Tumši palsos zirgus mēdz saukt par rudu gaišskari, ja krēpes ir iedzelganas, par rudu baltskari, ja krēpes ir baltas, par dūkanrudu baltskari, ja apmatojums ir ļoti tumšs un krēpes un aste ir baltas.
Pāla — pamatkrāsa ir ruda, kas ģenētiski papildināta ar diviem krēmkrāsas gēniem, kas izbalina gandrīz visu pamatkrāsu, zirgs izskatās gaiši dzeltens, ļoti gaiši ruds vai krēmkrāsā. Krēpes un aste vienādas vai gaišākas nekā ķermeņa krāsa. Tos bieži sauc par baltiem zirgiem, bet tie nav "īsti" balti, un tiem nav baltās krāsas gēna "W", acis gaišas (raunas acis[1]), āda viegli pigmentēta.
Pāta — pelēks, dzeltens vai gaiši brūns apmatojums, kas jaukts ar tumšākiem matiem, vai arī mati pie saknēm ir gaiši, bet matu gali ir tumšāki. Pātam zirgam ir primitīvas pazīmes:[1] tumšākas krēpes un aste, uz muguras peļutaka, uz kājām zebras šķērslāsumi, bet uz pleciem var būt šķērssvītra. Galva tumšāka nekā pārējais apmatojums. Pātam zirgam ir sastopamas vairākas variācijas:
Pelēka — melns zirgs ar pāta krāsas gēnu, krāsa ir pelnu jeb peļu pelēka ar melnām vai tumši pelēkām pāta pazīmēm;
Tumši pāta — ruda pamatkrāsa, kas papildināta ar pāta gēnu. Apmatvojums ir pelēcīgi dzeltens vai gaišs, sārti brūns ar rudi brūnām krēpēm, asti un peļutaku;
Gaiši pāta — klasiskā pāta krāsa, bērs pamats, kas papildināts ar pāta gēnu. Apmatojums ir dzeltens vai gaiši brūns ar melnām krēpēm un asti;
Zeltaini pāta — tas ir pāts zirgs, kuram ir ne tikai pāta gēns, bet arī krēmkrāsas gēns. Apmatojums ir gaiši zeltains ar melnām krēpēm, asti un zebras šķērslāsumiem.
Perlamutra — līdzīga pālai krāsai, bet ģenētiski cita pamatkrāsa — bēra, kas papildināta ar diviem krēmkrāsas gēniem. Acis zilas, krēpes, aste un kājas nedaudz tumšākas kā pārējais ķermenis. Mēdz būt arī tumši perlamutra zirgi ar sarkanīgu, rūsainu apmatojumu, tumšo perlamutra krāsu ir ļoti viegli sajaukt ar tumši pāto krāsu.
Salna — apmatojumā viendabīgi jauktas tumši un balti matiņi. Salnu zirgu no sirma zirga atšķir fakts, ka sirms zirgs paliekot vecāks, paliek arvien gaišāk, bet salns zirgs krāsu nemaina. Salnam zirgam ir raksturīgs arī tas, ka galva ir viendabīgā krāsā vai arī daudz tumšāka nekā pārējais ķermenis. Arī galva ar laiku nepaliek gaišāka.
Salni ruda — ruda pamatkrāsa, kas vienmērīgi jaukta ar baltiem matiem, krēpes un aste rudas vai bāli dzeltenas, kājas var būt tumšākas;
Salni bēra — bēra pamatkrāsa, kas vienmērīgi jaukta ar baltiem matiem, krēpes un aste melnas, kājas tumšas;
Salni dūkana jeb salnsirma — melna pamatkrāsa, kas vienmērīgi jaukta ar baltiem matiem, viegli sajaukt ar pelēkiem vai sirmiem zirgiem. Sirmie zirgi ar laiku paliek baltāki, piedevām sirmajiem zirgiem galvas paliek gaišākas ātrāk nekā ķermenis. Pelēkajiem zirgiem būs vienmērīgi pelēka krāsa bez baltiem matiem, būs peļutaka un zebras šķērslāsumi uz kājām;
Salnas krāsas efekts jeb sarmains — ģenētiski tas nav īsti salns zirgs, bet ģenētiska modifikācija, kas rada salnas krāsas efektu uz daļas no ķermeņa. Visbiežāk salna krāsa parādās uz vēdera, sāniem, kājām, un astes pamatnes. Pārējā ķermeņa daļa būs vienkrāsaina, bez balto matu piejaukuma. Arī kājas un galva nav tumšākas.
Sudrabskaris — šādas krāsas zirgs ģenētiski ir papildināts ar sudraba gēnu, kas balinai tikai melnās krāsas pigmentu. Tas melnos ķermeņa matiņus balina līdz šokolādes brūnai krāsai, bet krēpes un asti līdz sudrabbaltai krāsai. Rudas krāsas zirgiem var būt sudrabskara gēns, bet tas apmatojumā nebūs redzams, tā kā rudam zirgam nav melnu matu. Bet gēns var tikt nodots tālāk un pēkšņi parādīties kumeļa izskatā.
Šampanieša — ģenētiski ir papildināts ar šampanieša gēnu, ne tikai ar krēmkrāsas gēnu, līdz ar to zirgam ir gaiša āda ar nelieliem raibumiem, gaišs apmatojums, turklāt matojumam ir metālisks zelta spīdums, gaišas krāsas acis. Šampanieša krāsas zirgu bieži jauc ar palomino, pālu, pātu vai losu zirgu.
Tīģerkrāsa — visretākā krāsa starp zirgiem. Var būt jebkura krāsa jebkurā tonī, raksturīgais tīģerkrāsai ir zebras veida krāsojums, parasti tas ir brūns ar gaišāk brūnām strīpām.
Zirgam piedzimstot, tam var būt balti laukumi, kurus sauc par baltām pazīmēm. Baltās pazīmes ir ļoti individuālas un atšķirīgas katram zirgam. Tāpat kā zirga krāsa, arī pazīmes tiek atzīmētas zirga pasē. Zem baltajām pazīmēm parasti ir rozā āda, bet dažreiz tā nav, baltie mati var augt arī pāri rozā ādas robežām. Baltās pazīmes, kas aug uz tumšās ādas, var izmainīties, bet nekad nemainīsies baltās pazīmes, kas aug uz rozā ādas. Atkarībā no šķirnes pazīmes var būt dažāda izmēra un dažādās vietās. Latvijas zirgiem baltās pazīmes parasti ir uz galvas un kājām.
.jpg)
