From Wikipedia, the free encyclopedia
Zambija (angļu: Zambia, izrunā: [ˈzæmbiə]), oficiāli Zambijas Republika (Republic of Zambia), ir valsts Dienvidāfrikā. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku un Tanzāniju ziemeļos, Angolu rietumos, Namībiju un Zimbabvi dienvidos, Mozambiku dienvidaustrumos un Malāviju austrumos. Valstij ir arī maza robeža ar Botsvānu. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta Lusaka atrodas valsts dienvidos. Valsts valūta ir Zambijas kvanča. Zambija ir etniski daudzveidīga valsts ar 17 miljoniem iedzīvotāju.[3] Zambiju apdzīvo 72 etniskās grupās, no kurām lielākā daļa runā bantu valodās. Valsts valoda ir angļu valoda, taču iedzīvotāji runā arī reģionālajās valodās, no kurām visbiežāk lieto bembu valodu.[4]
| Zambijas Republika Republic of Zambia |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: One Zambia, One Nation (Viena Zambija, viena nācija) | ||||||
| Himna: Stand and Sing of Zambia, Proud and Free (Stāvu un dziedi Zambijā lepni un brīvi) |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Lusaka1 15°25′S 28°17′E | |||||
| Valsts valodas | angļu valoda2 | |||||
| Valdība | Unitāra prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Hakainde Hichilema | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | Deklarēta | 1964. gada 24. novembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 752,618 km² (39.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2009. gadā | 12 935 000 (71.) | ||||
| - | Blīvums | 17,2/km² (191.) | ||||
| IKP (PPP) | 2017. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $68,885 miljardi[1] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $3,640[1] | ||||
| IKP (nominālais) | 2017. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $25,504 miljardi[1] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $1,480[1] | ||||
| TAI (2015) | ▲ 0.579 [2] (zems) (139.) | |||||
| Valūta | Zambijas kvanča (ZMK) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+2) | |||||
| Interneta domēns | .zm | |||||
| ISO 3166-1 kods | 894 / ZMB / ZM | |||||
| Tālsarunu kods | +260 | |||||
19. gadsimta beigās teritoriju, kas mūsdienās ir Zambija un Zimbabve, pakļāva Lielbritānija. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli kļuva par britu protektoriātu. Koloniālajā periodā Zambiju sauca par Ziemeļrodēziju, bet Zimbabvi par Dienvidrodēziju. 1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malāvija) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā, kura pastāvēja līdz 1963. gadam. Valsts ieguva neatkarību 1964. gadā. Kenets Kaunda kļuva par valsts pirmo prezidentu. Viņš izveidoja vienas partijas valsti un palika pie varas līdz 1991. gadam. Kopš tā laika tiek rīkotas demokrātiskas vēlēšanas. Pašreizējais valsts prezidents ir Edgars Lungu.
Deivids Livingstons 1855. gadā bija pirmais baltādainais cilvēks, kas redzēja Zambezi upes ūdenskritumu, ko viņš par godu karalienei Viktorijai nosauca par Viktorijas ūdenskritumu.
1888. gadā Sesils Rods no vietējiem cilšu vadoņiem ieguva minerālu izpētes tiesības. Tajā pašā gadā Ziemeļrodēzija (Zambija) un Dienvidrodēzija (Zimbabve) tika pasludinātas par Britu impērijas interešu zonu. 1924. gadā Ziemeļrodēzija oficiāli tika pasludināta par Britu protektorātu.
1953. gadā abas Rodēzijas un Njasalanda (Malāvija) tika apvienotas Rodēzijas un Njasalandas federācijā. Federācija, kuras mērķis bija mēģināt saglabāt balto ieceļotāju kontroli, nebija dzīvotspējīga. 1962. gada vēlēšanās uzvarēja afrikāņu partijas. 1963. gada 31. decembrī federācija beidza pastāvēt un Ziemeļrodēzija kļuva par Zambijas republiku 1964. gada 24. oktobrī.
Pēc neatkarības iegūšanas, neskatoties uz minerālvielu bagātību, Zambijai nācās saskarties ar izglītotu ierēdņu trūkuma problēmu. Pirmais prezidents bija Kenets Kaunda, kurš valdīja 30 gadus ar savu Apvienoto Nacionālās Neatkarības Partiju. Zambija bija vienas partijas valsts. ANNP bija vienīgā legālā partija, un visas pārējās partijas tika aizliegtas.
Netrūka problēmu arī ar kaimiņvalstīm. Dienvidrodēzija pasludināja neatkarību, un tajā ar spēka palīdzību pie varas turējās balto ieceļotāju minoritāte. Mozambika un Angola joprojām bija Portugāles kolonijas. Namībiju kontrolēja Dienvidāfrikas republika. Nav pārsteidzoši, ka Zambija aktīvi atbalstīja kaimiņvalstu neatkarības cīnītājus.
1970. gadu beigās Mozambika, Angola un Zimbabve ieguva neatkarību. Taču jaunās kaimiņvalstis plosīja pilsoņu karš. Zambijas galvenās eksportpreces — vara — cena kritās, un valsts sāka aizņemties līdzekļus no starptautiskajām bankām.
Pēc protestiem, demokrātiskas vēlēšanas notika 1991. gadā, kurās Kenets Kaunda zaudēja un atdeva savu varu Frederikam Čilubam.
Mūsdienās Zambija ir daudzpartiju demokrātiska valsts. Tai ir bijušas vairākas demokrātiskas vēlēšanas kopš 1991. gada. Pašreizējais valsts prezidents Edgars Lungu tika ievēlēts 2015. gada vēlēšanās, kuras tika rīkotas pēc toreizējā prezidenta Maikla Satas nāves. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2016. gada vēlēšanās.
Kenets Kaunda bija Zambijas līderis no 1964. līdz 1991. gadam. Viņš vadīja valsts neatkarības kustību. 1959. gadā viņš izveidoja Apvienoto Nacionālās Neatkarības Partiju.
Līdz 1972. gadam Zambijā pastāvēja daudzpartiju sistēma ar trim galvenajām partijām. 1973. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija un izveidota vienpartijas valsts. Vienīgā partija valstī bija Apvienotā Nacionālās Neatkarības Partija, kuras centrālā komiteja faktiski vadīja valsti.
Pēc demonstrācijām 1990. gada decembrī prezidents Kenets Kaunda atcēla vienpartijas sistēmu, un valstī atkal tika nodibināta daudzpartiju sistēma.
1960. gados, Zambijai bija lieli ienākumi, pateicoties vara noguldījumiem, kuras ieguva no Koperbeltas provinces. Kad varš kļuva lētāks 1970. gados, ekonomikas stāvoklis pasliktinājās, jo Zambijas iedzīvotāji vairs neieguva lielus ienākumus no vara eksportēšanas.
Mūsdienās, Zambija ir nabadzīga valsts. Varš joprojām ir tās galvenais eksports. Lauksaimniecība ir otrs galvenais iztikas avots.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
