Vivisekcija

Vivisekcija (no latīņu: vivus - 'dzīvs' un sectio - 'griešana') tiek definēta kā ķirurģiska operācija, kas izmēģinājumu nolūkos tiek veikta dzīviem organismiem, parasti dzīvniekiem, kam ir centrālā nervu sistēma, lai novērotu dzīvu iekšējo struktūru. Šo terminu mēdz definēt arī plašāk kā jebkādus izmēģinājumus ar dzīviem dzīvniekiem.^[1][2][3] Šo terminu bieži lieto organizācijas, kas ir pret izmēģinājumiem ar dzīvniekiem^[4], bet retāk zinātnieki, kas šādus izmēģinājumus veic^[2][5].

Vēsture, termina rašanās

Apzīmējums “vivisekcija” radies 19. gadsimtā, lai apzīmētu dzīvnieku, tostarp cilvēku, preparēšanu izmēģinājumu nolūkos. Šo terminu ieviesa dzīvnieku aizstāvji, kas iestājās pret izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Romiešu ārsts Auls Kornēlijs Celzs (Celsus) ir minējis, ka 3. gadsimtā p.m.ē. Aleksandrijas ārsti veikuši vivisekciju notiesātajiem noziedzniekiem, bet pārsvarā cilvēku vivisekcija esot bijusi aizliegta. Izmēģinātāji bieži izmantoja dzīvus dzīvniekus. Daļa jauno laiku sākuma zinātnieku atzina dzīvnieku vivisekciju par pieņemamu praksi, jo uzskatīja, ka dzīvnieki nejūt sāpes. Pat tie, kas jauno laiku sākumposmā iebilda pret vivisekcijas veikšanu, to nedarīja aiz līdzcietības pret dzīvniekiem. Daļa no viņiem uzskatīja, ka šāda prakse izmēģinātājus padara neiejūtīgus, bet citiem bija bažas par to, ka dzīvnieku organisms izmēģinājumu stresa apstākļos ir izmainījies salīdzinājumā ar dabīgiem apstākļiem.

Eksperimentālās fizioloģijas ieviešana un pastiprinātā dzīvnieku izmantošana tajā rodināja antivivisekcijas kustības rašanos 1860. gados. Kustības galvenais virzītājspēks — žurnālists Frānsiss Pauers Kobs (Cobbe) — 1875. gadā dibināja Britu Viktorijas ielas biedrību jeb Nacionālo antivivisekcijas biedrību, kuras iespaidā Lielbritānijas valdība 1876. gadā pieņēma Likumu par nežēlību pret dzīvniekiem. Šis likums regulēja dzīvu dzīvnieku izmantošanu izmēģinājumos. ^[6]

Atsauces

1. "Vivisection", Encyclopaedia Britannica, 2009: "Vivisection: operation on a living animal for experimental rather than healing purposes; more broadly, all experimentation on live animals."
2. Tansey, E.M. Review of Vivisection in Historical Perspective by Nicholaas A. Rupke, book reviews, National Center for Biotechnology Information, p. 226.
3. Croce, Pietro. Vivisection or Science? An Investigation into Testing Drugs and Safeguarding Health. Zed Books, 1999, and "About Us" Arhivēts 2013. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē., British Union for the Abolition of Vivisection.
4. Yarri, Donna. The Ethics of Animal Experimentation: A Critical Analysis and Constructive Christian Proposal, Oxford University Press, 2005, p. 163.
5. Paixao, RL; Schramm, FR. Ethics and animal experimentation: what is debated? Cad. Saúde Pública, Rio de Janeiro, 2007
6. Vivisection Arhivēts 2013. gada 3. oktobrī, Wayback Machine vietnē., The Science Museum.

Izmantotā literatūra

• Kopaladze, R. A. 'Ivan P. Pavlov's view on vivisection', Integr. Physiol. Behav. Sci., 4 (2000), pp 266-271
• Lansbury, C. The Old Brown Dog: Women, Workers, and Vivisection in Edwardian England. (Madison: University of Wisconsin Press, 1985)
• Mason, P. The Brown Dog Affair: The Story of a Monument that Divided the Nation (London: Two Stevens, 1997)
• Rupke, N. A. (ed.) Vivisection in Historical Perspective (London: Crooms Helm, 1987)