augu dzinta From Wikipedia, the free encyclopedia
Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) ir graudzāļu rindas dzimta, kurā ietilpst divas ģintis.[1][2]
| Vilkvālīšu dzimta | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) |
 Vilkvālīšu dzimta Vikikrātuvē | |
2003. gadā APG II sistēma (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) izdalīja vilkvālīšu dzimtu, kurā izdalīja vienu ģinti Typha. Vēlāk 2009. gadā APG III sistēma iekļāva dzimtā otru ģinti — Sparganium.
Ūdens un mitru vietu lakstaugi ar gariem, ložņājošiem sakneņiem. Stublājs stāvs vai peldošs.
Lapas lineāras vai lentveida, ar gludu malu, sēdošas un makstainas. Novietotas uz stublāja pamīšus vai blīvi pie stublāja pamata.
Ziedi viendzimuma, vilkvālīšu ģintī — blīvā vālītē stublāja galā, ežgalvītēm — blīvās galviņās, veidojot zarainu ziedkopu. Putekšņlapas 3—6, augļlapa 1, sēklotne apakšēja. Auglis — kauleņveida vai riekstiņš. Vējapputes augi.[3][4]
Raksturīgā izskata dēļ dabā nekļūdīgi atpazīstami augi.
Ežgalvītes sastopamas Ziemeļu puslodē mērenā un subarktiskā klimata joslā, kā arī Austrālijas — Okeānijas reģionā. Vilkvālīšu ģints izplatīta visā pasaulē, izņemot tuksnešainos apgabalus, galējos ziemeļu reģionus un subantarktiku.
Latvijā sastopamas 8 vai 9 ežgalvīšu sugas[5] un 2 vilkvālīšu ģints sugas.[3]
Veido dažāda lieluma audzes ūdeņu piekrastēs un mitrājos. Noteicoša augāja daļa ūdeņu un mitrāju veģetācijā. Dabā diezgan viegli atrodami augi, it sevišķi ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā.
Vilkvālīšu dzimtu veido divas ģintis:
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
