Tims Bērtons
amerikāņu kinorežisors un mākslinieks From Wikipedia, the free encyclopedia
amerikāņu kinorežisors un mākslinieks From Wikipedia, the free encyclopedia
Timotijs Valters "Tims" Bērtons (angļu: Timothy Walter Burton; dzimis 1958. gada 25. augustā Bērbankā, Kalifornija, ASV) ir amerikāņu kinorežisors, multiplikators un rakstnieks. Viņa filmas pārsvarā ir balstītas uz melno humoru un nāvi saistītām tēmām.
| Tims Bērtons | |
|---|---|
 Bērtons 2012. gadā | |
| Dzimis |
Timotijs Valters Bērtons 1958. gada 25. augustā  Bērbanka, Kalifornija, ASV |
| Nodarbošanās | kinorežisors, scenārists, kinoproducents |
| Darbības gadi | 1982—pašlaik |
| Dzīvesbiedre |
|
| Oficiālā mājaslapa | |
Timotijs Valters Bērtons ir pirmais bērns Billa un Džīnas Bērtonu ģimenē. Bills Bērtons strādāja Bērbankas parku valdē, kā arī ģimenei piederēja neliels suvenīru veikals Cats Plus, kur tika tirgots viss, kas bija saistīts ar kaķiem. Bērtonu māja joprojām atrodas Evergrīnas ielā, netālu no Bērbankas lidostas un Valhalas kapsētas.
Bērnībā Tims spēlēja ūdenspolo skolas komandā, aizrautīgi klausījās pankroku un bieži apmeklēja fantastikas un šausmu filmu seansus kinoteātros. Kādu brīdi vēlējās kļūt par leļļu vadītāju-aktieri. Iedvesmojies no Reja Harihauzena kinodarbiem, Tims iemēģināja roku leļļu animācijā.
Pēc skolas beigšanas 1976. gadā Tims Bērtons iestājās Kalifornijas mākslas institūtā. Mācību laikā tika uzņemtas vairākas amatieru īsfilmas pēc dažādu literatūras darbu motīviem, piemēram "Hudini", "Likteņa ārsts" un animācijas filma "Pa selerijas briesmoņa pēdām".
1979. gadā Tims Bērtons sāka strādāt par tēlu dizaineri, bet vēlāk par animatoru Volta Disneja studijā. Vairākas reizes tika atlaists un pieņemts atpakaļ darbā. Viņa pirmais lielais darbs bija Ralfa Bakšija multiplikācijas filmas "Gredzenu pavēlnieks" krāsošana.[1] Vēl Bērtons piedalījies tādu filmu izveidē, kā "Neparastie draugi" (1981), "Melnais katls" (1985) un Disneja studijas pirmajā filmā ar aktīvu datoranimācijas izmantošanu "Trons" (1982).
Tajā laikā Bērtons kopā ar draugiem uzņēma savu pēdējo "neatkarīgo" filmu "Luau". Ilgu laiku par šo filmu nekas nebija zināms, izņemot to, ko kādā intervijā teica pats Bērtons, ka izklaides pēc viņš kopā ar draugiem uzņēmis filmu par meksikāņu briesmoni, citplanētiešiem un sērfingu.
1982. gadā Bērtons speciāli priekš Disney Channel Japānas nodaļas režisēja pasakas "Ansītis un Grietiņa" ekranizāciju. Pēc tam Bērtons Disneja studijā uzņēma savu pirmo sešu minūšu animācijas filmu "Vinsents". Viņa nākamo darbu, "Frankenvinijs" (1984), studija nolēma neizlaist, uzskatot, ka filma neatbilst bērnu studijas tēlam. Filma iznāca tikai 1992. gadā. Šajā laikā studijā Bērtons iepazinās ar savu pirmo pastāvīgo draudzeni Džūliju Hiksoni.
Neskatoties uz liegumu, "Frankenvinijs" dažās promo kopijās tika izplatīts pa dažām studijām, ar ko piesaistīja slavenā komiķa Pola Rubena uzmanību. Rezultātā Tims uzņēma pilnmetrāžas filmu "Pī Vī lielais piedzīvojums" (Pee-wee's Big Adventure). Šīs filmas uzņemšanas laikā Bērtons iepazinās ar komponistu Deniju Elfmani, kurš kopš tās reizes bija komponists gandrīz visām Bērtona filmām.
Pee-wee's Big Adventure, filmai par punduri, kurš nevēlas pieaugt, bija labi komerciālie panākumi. Šīs fakts Warner Bros. studijas vadību iedrošināja uzticēt jaunajam režisoram darbu pie filmas Betmens. Tomēr sakarā ar ieilgušo scenārija pārstrādi filmēšana tika atlikta uz nenoteiktu laiku. Šajā starplaikā Bērtons režisēja divus televīzijas projektus: pasaku "Aladins un viņa burvju lampa" un detektīvu The Jar.
Sakarā ar studiju noslēgto līgumu Bērtonam bija jāuzņem viena filma. Tomēr jaunais režisors stingri noraidīja otrās raudzes komēdiju scenārijus, kas tika viņam piedāvāti pēv Pee-wee panākumiem. Beigu beigās Tims Bērtons uzņēma filmu "Bītldžūss" (1988), kam sekoja divas filmas, kas ielika pamatakmeni Betmena filmu sērijai: "Betmens" (1989) un "Betmens atgriežas" (1992).
Šajā dzīves posmā Bērtons sāka tikties ar slavenu fotogrāfi Ļenu Geiseki, ar kuru apprecējās 1989. gada 24. februārī. Laulība tika šķirta 1991. gada 31. decembrī.
Lielu iespaidu uz Tima Bērtona darbiem atstāja bijusī striptīza dejotāja, māksliniece un visbeidzot arī aktrise Līza Marija, ar kuru režisors ilgu laiku tikās, 1992. gadā apprecējās un kopā nodzīvoja līdz 2001. gadam.
Šajā laika posmā tika uzņemtas zīmīgas Tima Bērtona daiļrades filmas: "Edvards Šķērrocis" (1990), "Eds Vuds" (1994), "Dusošā ieleja" (1999) un citas.
Ar filmu "Edvards Šķērrocis" tika uzsākta ilgstoša sadarbība ar Džoniju Depu. Filmas uzņemšanas gaitā Bērtons vēl vairāk satuvinājās ar savu jaunības dienu elku Vinsentu Praisu, ar kuru viņš iepazinās animācijas filmas "Vinsents" ieskaņošanas laikā. Šīs draudzības rezultāts bija dokumentālās filmas uzņemšana "Sarunas ar Vinsentu". Filma netika pabeigta dēļ aktiera nāves.
Divas reizes režisors iemēģinājis roku reklāmas rullīšu uzņemšanā: 1998. gadā košļājamai gumijai Hollywood Gum un 2000. gadā divi reklāmas rullīši pulksteņu kompānijai Timex. Vienā Timex rullītī galveno lomu atveidoja Līza Marija. Tāpat Liza Marija filmējās gan epizodiskās, gan otrā plāna lomās gandrīz visās vīra filmas laika posmā no 1994. līdz 2001. gadam, kā arī ierunāja dažus tēlus multiplikācijas seriālā The World of Stainboy.
Henrija Selika režisētā leļļu filma "Murgs pirms Ziemassvētkiem" pēc viena no agrīnajiem Tima Bērtona dzejoļiem, iesākumā plašu atbalstu neguva, tikai, kad filma tika izdota video formātā, tā guva plašus panākumus. Bieži tiek kļūdaini uzskatīts, ka Bērtons ir šīs leļļu filmas režisors.
1995. gadā tika izdots amerikāņu kinokritiķa Marka Solsberija pirmais izlaidums izlasei "Bērtons par Bērtonu" — Bērtona fanu rokasgrāmata, kas jau ir vairākas reizes papildināta un pārizdota. Priekšvārdu grāmatai sarakstījis režisora draugs Džonijs Deps.
Šis laika posms ir raksturīgs ar lielo filmu uzņemšanas piedāvājumu skaitu, kas dažādu iemeslu dēļ tika apstādinātas vai arī režisora krēsls nodots citam, piemēram, Bērtonam bija iespēja uzņemt filmu "Mērija Reilija" (Bērtons aizvietots ar Stīvenu Frīzu), "Supermens atgriežas" (atlikta, vēlāk filmu režisēja Brains Singers).
1997. gadā Bērtons izdeva grāmatu "The Melancholy Death of Oyster Boy & Other Stories" ar paša zīmētām ilustrācijām.
2001. gadā Bērtons uzsāka 1968. gada fantastiskās filmas rimeiku "Pērtiķu planēta". Uz to brīdi Tims sāka satikties ar angļu aktrisi Helēnu Bonemu Kārteri. Laulība ar Lizu Mariju tika šķirta. Pēc tiesas sprieduma režisors savai mūzai izmaksāja 5.4 miljonus dolāru.[2]
Tā paša gada oktobrī Bērtons saderinājās ar Bonemu Kārteri. Savukārt filma "Pērtiķu planēta" ar budžetu 100 miljoni dolāru tikai ASV savāca 180 miljonus dolāru.[3] Neskatoties uz to, lielākā daļa kritiķu uzskata, ka šī ir sliktākā Bērtona jebkad uzņemtā filma.
Abu vecāku nāve un dēla piedzimšana rada atspoguļojumu pašā pretrunīgākajā režisora filmā "Lielā zivs". Bērtona daiļradei neierastā "zivs" radīja baumas par režisora radošo krīzi.
Tomēr baumas tika izkliedētas ar sekojošajām filmām: "Čārlijs un šokolādes fabrika", kas uzņemta pēc Roalda Dāla bērnu stāsta motīviem, un leļļu filma "Līgava — līķis". Šajās filmās Bērtons atgriezās ar savu drūmo manieri un abas filmas bija ienesīgas. 2005. gadā filma "Līgava — līķis" tika nominēta "Oskaram".
2006. gadā Tims Bērtons iemēģināja sevi kā mūzikas klipu režisors, uzņemot grupas The Killers videoklipu dziesmai Bones.
Disneja studija 2007. gada novembrī piedāvāja Bērtonam realizēt divus 3D projektus: filmu "Alise Brīnumzemē" un savas filmas rimeiku "Frankenkrancis". Bērtons šajos projektos bija ne tikai režisors, bet arī producents un rimeika scenārija līdzautors.
2008. gadā Bērtons saņēma Scream balvu par ieguldījumu šausmu filmu attīstībā. 2010. gada Kannu kinofestivālā viņš bija žūrijas priekšsēdētājs.[4]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
