Teodors Rūzvelts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Teodors Rūzvelts jaunākais (angļu: Theodore Roosevelt Jr.; dzimis 1858. gada 27. oktobrī, miris 1919. gada 6. janvārī) bija ASV divdesmit sestais prezidents. Viens no populārākajiem ASV prezidentiem. Kļuva par prezidentu 1901. gadā pēc Viljama Makinlija nogalināšanas, jo veica ASV viceprezidenta pienākumus. Viņš bija gados visjaunākais ASV prezidents.
- Šis raksts ir par 26. ASV prezidentu. Par citām jēdziena Rūzvelts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Teodors Rūzvelts Theodore Roosevelt | |
---|---|
26. ASV prezidents | |
Amatā 1901. gada 14. septembris — 1909. gada 4. marts | |
Viceprezidents (i) | Čārlzs Fērbenkss |
Priekštecis | Viljams Makinlijs |
Pēctecis | Viljams Tāfts |
25. ASV viceprezidents | |
Amatā 1901. gada 4. marts — 1901. gada 14. septembris | |
Prezidents | Viljams Makinlijs |
Priekštecis | Gerets Hobārts |
Pēctecis | Čārlzs Fērbenkss |
33. Ņujorkas štata gubernators | |
Amatā 1899. gada 1. janvāris — 1900. gada 31. decembris | |
Priekštecis | Frenks Bleks |
Pēctecis | Bendžamins Odels |
| |
Dzimšanas dati |
1858. gada 27. oktobris Ņujorka, ASV |
Miršanas dati |
1919. gada 6. janvāris Oisterbeja, Ņujorka, ASV |
Politiskā partija |
Republikāņi vēlāk Progresīvā partija |
Dinastija | Rūzvelti |
Dzīvesbiedrs(-e) |
Alise Hetaveja Lī (1880—1884, mirusi) Edīte Kermita Kerova (1886—1919) |
Bērni | 6 |
Profesija | politiķis, autors, karavīrs |
Augstskola | Hārvarda Universitāte |
Paraksts |
Pirms kļūšanas par viceprezidentu kalpoja ASV flotē, vēlāk tika ievēlēts par Ņujorkas štata gubernatoru.
Viņam piedēvē teicienu "runāt maigi, bet nēsāt līdzi lielu rungu". Aktīvi atbalstījis Monro doktrīnu. Iekšpolitikā atbalstīja trestu un monopolu ierobežošanas politiku. 1912. gadā Teodors Rūzvelts nodibināja atsevišķu Progresīvo partiju un aktīvi aģitēja pret savu bijušo partijas biedru un draugu Viljamu Tāftu. Rezultātā 1912. gada vēlēšanās uzvarēja Demokrātiskās partijas kandidāts Vudro Vilsons.
Teodors Rūzvelts bija kaislīgs mednieks, boksa un cīņas meistars. Viņš ļoti atbalstīja strādniekus, palīdzēja tiem. Tieši T. Rūzvelts uzskatīja, ka strādnieki ir ASV nākotne un ka viņi ir jāatbalsta vairāk par visiem. Kā reiz viņš izteicās par darbu: "Darbs ir nezināmi zināmais, kas nevienam nav redzams." Šie vārdi pārsteidza daudzus, jo tajā laikā, ASV strādniekus uzskatīja par niecībām. Tieši T. Rūzvelts ASV parādīja, cik nozīmīgs ir darbs. Pateicoties viņam, ASV atsākās otrā rūpniecības ēra. Saņēmis 1906. gada Nobela miera prēmiju[1] par starpniecību Krievu — japāņu kara izbeigšanā. Viņš bija pirmais amerikānis, kurš saņēmis Nobela prēmiju.
Viņa ārpilsētas mājās bija vesels zoodārzs — lauva, hiēna, koijots, pieci lāči, zebra, jenots, papagaiļi un pūces. Reiz medībās viņš atteicies no piedāvājuma pašam nošaut sagūstītu lāci, tomēr lūdza to nošaut, lai izbeigtu ievainotā dzīvnieka mokas. Par šo atgadījumu presē parādījās karikatūra, radās ideja par plīša rotaļu lācīšu ražošanu, un tos iesauca Rūzvelta vārdā par tedijiem.[2]