Hiēnu dzimta
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji. Hiēnu dzimta ir ceturtā mazākā plēsēju dzimta un viena no mazākajām zīdītāju dzimtām.[1] Neskatoties uz dzimtas nelielo varietāti, hiēnas ir unikāli dzīvnieki un ieņem svarīgu vietu Āfrikas un Āzijas ekosistēmā.[2]
Hiēnu dzimta Hyaenidae (Gray, 1821) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Apakškārta | Kaķveidīgie (Feliformia) |
Dzimta | Hiēnu dzimta (Hyaenidae) |
Sinonīmi | |
Protelidae | |
Iedalījums | |
| |
Hiēnu dzimta Vikikrātuvē |
Lai arī filoģenētiski hiēnu dzimtas dzīvnieki ir tuvu radniecīgi kaķiem un viveriem, tomēr to uzvedība un morfoloģija vairākos aspektos ir līdzīgāka suņveidīgajiem plēsējiem. Hiēnas un suņi nekāpj kokos, un nagus tie nespēj ievilkt pirkstu spilventiņos, medījums tiek satverts ar zobiem, nevis nagiem. Nagi piemēroti ātrai skriešanai un straujām virzienu maiņām skrējienā. Abas grupas nomedīto apēd ātri un pārpalikumus noglabā. Tomēr hiēnas sevi apkopj, iezīmē teritoriju, pārojas un audzina bērnus līdzīgi kā citi kaķveidīgie.[3] Lai arī hiēnām ir maitēdājas slava, tomēr tās daudz medī pašas, īpaši plankumainās hiēnas, kuru diētā svaigs medījums sastāda apmēram 95%.[4] Kā arī hiēnas bieži atņem medījumu gan leopardiem, gan lauvām, gan citiem lielajiem kaķiem.
Senākās hiēnas ir dzīvojušas miocēnā Eirāzijas teritorijā un attīstījušās no viveriem līdzīgiem dzīvniekiem. Senajām hiēnām izveidojās divi tipi: vieglākas uzbūves, suņiem līdzīgākas hiēnas un masīvākas, spēcīgiem žokļiem apveltītas hiēnas. Suņiem līdzīgās hiēnas dzīvoja jau pirms 15 miljoniem gadu, bet lielākā daļa izmira, kad Eirāzijā mainījās klimats un kontinentā ieradās suņi. No vieglā tipa hiēnām līdz mūsdienām ir izdzīvojuši tikai zemesvilki, toties no masīvā tipa hiēnām līdz mūsdienām izdzīvojušas plankumainās hiēnas, brūnās hiēnas un svītrainās hiēnas.[5]