From Wikipedia, the free encyclopedia
Siļķu apakškārta (Clupeoidei) ir viena no divām siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) apakškārtām,[1] kas apvieno gandrīz visas siļķveidīgās zivis, apmēram 405 sugas. Tās tiek iedalītas 6 dzimtās.[2] Otrajā zobaino siļķu apakškārtā (Denticipitoidei) ir tikai viena suga.
| Siļķu apakškārta Clupeoidei (Bleeker, 1859) | |
|---|---|
 Atlantijas siļķe (Clupea harengus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Megakohorta | Kaulmēļzivju megakohorta (Osteoglossocephalai) |
| Virskohorta | Siļķu virskohorta (Clupeocephala) |
| Kohorta | Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha) |
| Apakškohorta | Siļķu apakškohorta (Clupei) |
| Kārta | Siļķveidīgās (Clupeiformes) |
| Apakškārta | Siļķu apakškārta (Clupeoidei) |
Siļķu apakškārtu Latvijā pārstāv 3 sugas: reņģe (Clupea harengus membras), brētliņa (Sprattus sprattus) un palede (Alosa fallax). Gan reņģe, gan brētliņa ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Toties palede iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Tās nelielā daudzumā mēdz nozvejot kopā ar reņģēm.[3] Rets ieceļotājs Baltijas jūrā ir anšovs (Engraulis encrasicholus), kas pieder anšovu dzimtai (Engraulidae).[3] Latvijas zivju sarakstā iekļauta arī aloza (Alosa alosa). Tomēr šī suga Latvijas ūdeņos nav konstatēta nevienu reizi. Baltijas jūrā novērota tikai rietumdaļā.[4]
Siļķu apakškārtas zivīm ir raksturīga astes uzbūve: astes skriemelis ir atdalīts no pārējā mugurkaula (starp to un nākamo skriemeli ir atstarpe). Sānu līnija vāji izteikta vai neredzama. Lielākajai daļai sugu uz vēdera viduslīnijas aug smailas, asas, ķīļveida zvīņas.[1][5]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
