Sirds aritmija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sirds aritmija jeb vienkārši aritmija (sengrieķu: ἀρρυθμία — "nesakritība") ir patoloģisks stāvoklis, kas izpaužas ar sirds ritmiskuma, frekvences un uzbudināmības kārtības traucējumiem. Pēc Pasaules veselības organizācijas (1978. g.) traktējuma aritmija ir jebkurš ritms, kurš atšķiras no normāla sinusa ritma. Šādi stāvokļi var nozīmīgi mainīt normālu sirds saraušanās spēju, kas var novest pie dažādiem nopietniem sarežģījumiem.[7]
Ātrie fakti Citi nosaukumi, Specialitāte ...
Sirds aritmija | |
---|---|
Citi nosaukumi | Sirds ritma traucējumi, neregulāra sirdsdarbība, sirds aritmija |
Ventrikulāra fibrilācija (VF), kas parāda neorganizētu elektrisko aktivitāti, kas rada palielinātu izsekošanu elektrokardiogrammā (EKG) | |
Specialitāte | Kardioloģija |
Simptomi | Sirdsklauves, reibonis, samaņas zaudēšana, elpas trūkums, sāpes krūtīs[1] |
Komplikācijas | Insults, sirds mazspēja[2][3] |
Parasti sākās | Vecākos gados[4] |
Veidi | Papildu sitieni, supraventrikulāra tahikardija, kambara aritmijas, bradiaritmijas[3] |
Cēloņi | Problēmas ar sirds elektrovadītājsistēmu[2] |
Diagnostikas metode | Elektrokardiogramma, Holtera monitors[5] |
Ārstēšana | Medikamenti, medicīniskās procedūras (elektrokardiostimulators), ķirurģija[6] |
Biežums | Miljoni[4] |
Aizvērt