Sirdsklauves
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sirdsklauves ir cilvēka uztvertas sirdsdarbības novirzes, ko raksturo sirds muskuļa kontrakciju apzināšanās krūškurvī, ko raksturo arī smagi, ātri un/vai neregulāri sirds sitieni.[1]
Sirdsklauves | |
---|---|
Māksliniecisks gleznojums par sievieti, kura piedzīvo sinkopi, kas var būt līdzās ar sirdsklauvēm | |
Specialitāte | Kardioloģija |
Diferenciāldiagnoze | Tahikardija |
Simptomi ir ātra pulsācija, neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība. Sirdsklauves ir sensors simptoms, un to bieži raksturo kā izlaistu sitienu, strauju plandīšanos krūtīs, sitienu sajūtu krūtīs vai kaklā vai sitienu krūšu kurvī.[1]
Sirdsklauves var būt saistītas ar trauksmi un ne vienmēr norāda uz sirds strukturālām vai funkcionālām novirzēm, bet tas var būt simptoms, ko izraisa ātra vai neregulāra sirdsdarbība. Sirdsklauves var būt intermitējošas un ar mainīgu biežumu un ilgumu, vai arī nepārtrauktas. Saistītie simptomi ir reibonis, elpas trūkums, svīšana, galvassāpes un sāpes krūtīs.
Sirdsklauves var būt saistītas ar koronāro sirds slimību, hipertireozi, slimībām, kas ietekmē sirds muskuli, piemēram, hipertrofisku kardiomiopātija, slimībām, kas izraisa zemu skābekļa līmeni asinīs, piemēram, astmu un emfizēmu; iepriekšējā krūšu kurvja operācija; nieru slimība; asiņu zudums un sāpes; anēmija; medikamenti, piemēram, antidepresanti, statīni, alkohols, nikotīns, kofeīns, kokaīns un amfetamīni; magnija, kālija un kalcija elektrolītu līdzsvara traucējumi; un uzturvielu, piemēram, taurīna, arginīna, dzelzs, B12 vitamīna trūkums.[2]