Simona de Bovuāra

Simona de Bovuāra (franču: Simone de Beauvoir, izrunā [simɔn də boˈvwaʀ]; dzimusi 1908. gada 9. janvārī, mirusi 1986. gada 14. aprīlī) bija franču eksistenciālisma filozofe, feministe un rakstniece. Simonas de Bovuāras 1949. gadā izdotais filozofiskas pētījums "Otrais dzimums" (Le deuxième sexe) tiek uzskatīts par feminisma otrā viļņa sākumpunktu. Pazīstama ir de Bovuāras ilgā un sarežģītā kopdzīve ar filozofu, Nobela prēmijas laureātu Žanu Polu Sartru.

Simona de Bovuāra Simone de Beauvoir Personīgā informācija Dzimusi 1908. gada 9. janvārī Parīze,  Francija Mirusi 1986. gada 14. aprīlī (78 gadi) Parīze,  Francija Pilsonība  Francija Paraksts

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija feminisms, eksistenciālisms, marksisms Galvenās intereses politika, feminisms, ētika, fenomenoloģija Alma mater Sorbonna, Augstākā normālskola (École Normale Supérieure) Ietekmējies no Dekarts, Volstonkrafta, Kants, Hēgelis, Huserls, Kirkegors, Heidegers, Markss, Nīče, Sartrs, de Sads Ietekmējis Batlere, Kamī, Sartrs, Pālija, Frīdana, Riča, Grīra Nozīmīgi darbi "Otrs dzimums" (Le deuxième sexe, 1949) Valoda franču valoda

Ietekmējusies no marksisma, maoisma un sociālisma. Rakstīja romānus, filozofiska, politiska un sociāla rakstura monogrāfijas, esejas un biogrāfijas, pie kurām pieskaitāma arī autobiogrāfija trīs sējumos. Bez "Otrā dzimuma" populārākie no viņas darbiem ir metafiziskie romāni, tādi kā Viešņa (L'invitée) un Mandarīni (Les mandarins).

Biogrāfija

Simona de Bovuāra piedzima Parīzē sīkpilsoņu ģimenē kā vecākā no divām meitām (māsa Helēna (Hélène de Beauvoir) vēlāk kļuva par gleznotāju), izglītību ieguva katoļu skolā Cours Désir un septiņpadsmit gadu vecumā sāka studēt filozofiju un matemātiku. 1926. gadā viņa uzsāka filozofijas studijas Sorbonnas Universitātē. Vēlāk, papildinoties Augstākajā normālskolā (École Normale Supérieure), iepazinās ar savu mūža partneri un domubiedri Žanu Polu Sartru. 1929. gadā viņa nokārtoja eksāmenu filozofijā, kļūstot par jaunāko cilvēku, kam tas izdevies, un tikai 9. sievieti ar filozofijas zinātņu grādu.

Bibliogrāfija

• "Viešņa" (L'invitée) — romāns, 1943
• "Svešas asinis" (Le sang des autres) — romāns, 1944
• "Izsalkušās mutes" (Les bouches inutiles) — luga, 1945
• "Visi cilvēki ir mirstīgi" (Tous les hommes sont mortels) — romāns, 1946
• "Amerika šodien" (L'Amérique au jour le jour) — stāsts, 1948
• "Otrais dzimums" (Le deuxième sexe) — filozofisks pētījums, 1949
• "Mandarīni" (Les mandarins) — romāns, 1954
• "Labi audzinātas meitenes memuāri" (Mémoires d'une jeune fille rangée) — autobiogrāfisks romāns, 1958
• "Brieduma gadu spēks" (La force de l'âge) — autobiogrāfisks romāns, 1960
• "Lietu vara" (La force des choses) — autobiogrāfisks romāns, 1963
• "Vecums" (La vieillesse) — eseja, 1970

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Simona de Bovuāra.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• de Bovuāra Stenfordas filozofijas enciklopēdijā (angliski)