Sansevjēras
augu ģints From Wikipedia, the free encyclopedia
augu ģints From Wikipedia, the free encyclopedia
Sansevjēras (Sansevieria) ir agrāk atzīta bezstumbra mūžzaļo daudzgadīgo lakstaugu ģints, kuras dzimtene ir Āfrika, jo īpaši Madagaskara, un Dienvidāzija, bet tagad, pamatojoties uz molekulāri filoģenētiskiem pētījumiem, ir iekļauta Dracaena ģintī.[1] Daudzas ģints sugas ir populāras iekštelpu puķkopībā. Parastie tautas nosaukumi aptuveni 70 sugām, kas agrāk tika iekļautas ģintī, dažādās valodās ir vīramātes/velna/džina/čūskas mēle, līdakaste, loka stiegru kaņepe un čūskāda.[2] Latvijā parasti no tiem lieto līdakastes nosaukumu tajā vispopulārākās sugas — svītrainās sansevjēras apzīmēšanai,[3][4] reizēm arī cilindriskajai sansevjērai.[5] Latviski pastāv arī nosaukumi miesnieku puķe un zobenlapa.[6]
Sansevjēras | |
---|---|
Ziedoša svītrainā sansevjēra (Sansevieria trifasciata) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Monocotyledon) |
Kārta | Sparģeļu rinda (Asparagales) |
Dzimta | Sparģeļu dzimta (Asparagaceae) |
Apakšdzimta | Nolinoideae |
Ģints | Sansevjēras (agrāk), Dracēnas (pašlaik) (Sansevieria, Dracaena) |
Sansevjēras Vikikrātuvē |
APG III klasifikācijas sistēmā Dracaena ir ievietota sparģeļu (Asparagaceae) dzimtā, Nolinoideae apakšdzimtā (agrāk Ruscaceae dzimta).
Oficiāli tagad sansevjēru ģints ir pilnībā izslēgta no botāniskās klasifikācijas, visas tās sugas piešķirtas dracēnu ģintij. Kopš 2022. gada 20. jūlija WFO tīmekļa vietnes datubāzē Sansevieria ģints ir norādītas kā sinonīms ģints Dracaena.[7] Tomēr, veco ģints nosaukumu turpina lietot puķkopji un ziedu tirgotāji, lai nošķirtu sansevjēras no citām dracēnām, kuras arī tiek audzētas puķkopībā.
Ģints ir nosaukta Itālijas prinča Sansevero (un vienlaikus arī zinātnieka Raimonda di Sangro) vārdā, kurš dzīvoja 18. gadsimtā un kura dārzā tās auga.[8][9] Nav noskaidrots, vai liekais burts "i" ģints nosaukumā parādījies apzināti vai tipogrāfiskas kļūdas dēļ.[10]
Ir lielas atšķirības sugās, kuras agrāk bija iekļautas ģintī; tās svārstās no sulīgiem tuksneša augiem, piemēram, S. pinguicula, līdz plānlapu tropu augiem, piemēram, S. trifasciata. Augi bieži veido blīvus pudurus no izplatošies sakneņiem vai stoloniem.
Sansevjēru sugu lapas parasti ir izvietotas rozetē ap augšanas vietu, lai gan dažas sugas ir atšķirīgas. Lapu formā ir lielas atšķirības. Visas bijušo sansevjēru sugas var iedalīt vienā no divām pamatkategorijām, pamatojoties uz to lapām: cietlapu un mīkstlapu sugas. Parasti cietlapu sugas ir cēlušās sausā klimatā, savukārt mīkstlapu sugas ir tropu un subtropu reģionos.[11] Cietlapu sugām ir vairāki pielāgojumi, lai izdzīvotu sausos reģionos. Tie ietver biezas, sulīgas lapas ūdens uzglabāšanai un biezas lapu kutikulas mitruma zuduma samazināšanai. Šīs lapas var būt cilindriskas, lai samazinātu virsmas laukumu, un parasti ir īsākas nekā to mīksto lapu tropiskās lapas, kas ir platas un līdzīgas siksnām.[11]
Bijušo Sansevieria sugu ziedi parasti ir sīki, vārpās sakārtoti, zaļganbalti, retāk arī rozā, ceriņsarkani, brūngani. Augļi ir sarkanas vai oranžas ogas. Dabā tos apputeksnē naktstauriņi, taču gan ziedēšana, gan auglība ir nepastāvīgas, un sēklas tiek ražotas mazā skaitā.[11][12] Reiz uzziedējis dzinums pārstāj ražot jaunas lapas, taču turpina augt, veidojot dzinumus caur pazemes sakneņiem vai virszemes stoloniem.
Šīs ģints augi ir sastopami sausos, akmeņainos tropiskās un subtropu Āfrikas un Tuvo Austrumu reģionos, Madagaskarā, Indijā, Indonēzijā un Dienvidflorīdā.
Kopš 2015. gada ģints tika iedalīta trīs sekcijās, no kurām viena tika tālāk iedalīta trīs apakšsekcijās:[13]
Populārākās sugas iekštelpu puķkopībā, mainot ģinti, saņēma šādus latīniskos nosaukumus:
Āfrikā šķiedrainās sansevjēras izmantotas rupju audumu un virvju, arī loka stiegru izgatavošanai.[21] Dažām sugām, piem. D. hanningtonii, auga sulai piemīt antiseptiskas īpašības, un lapas izmanto pārsējiem tradicionālajā pirmās palīdzības sniegšanā.[22]
Visbiežāk audzētā svītrainā sansevjēra (S. trifasciata) ir izturīgs telpaugs. Tas attīra gaisu telpās, ieskaitot kaitīgos izdalījumus no plastmasas logu rāmjiem. Saskaņā ar NASA datiem, kas iegūti "Clean Air" pētījuma laikā, sugai ir spēja aktīvi absorbēt ne tikai oglekļa dioksīdu, bet arī vairākas cilvēkiem toksiskas vielas no gaisa, izdalot skābekli. Pastāv apgalvojumi, ka tas ir viens no nedaudzajiem augiem, kas nakts laikā spēj uzņemt oglekļa dioksīdu.[23]
Tomēr saskaņā ar vēlākiem laboratorijas pētījumiem Sansevieria absorbē oglekļa dioksīdu tikai dienā fotosintēzes laikā, savukārt naktī notiek aktīva oglekļa dioksīda izdalīšanās.[24] Kopējais CO2 daudzums diennakts laikā palika nemainīgs. Tajā pašā pētījumā Sansevieria uzrādīja labus rezultātus formaldehīda uzsūkšanā no gaisa.
Diezgan nepretenciozi augi, kam nav nepieciešami īpaši uzturēšanas apstākļi. Sansevieria dabā parasti mīl spožu sauli un pietiekamu laistīšanu (tomēr tas attiecas ne uz visām sansevjērām), bet labi panes arī aptumšotu telpu un ļoti retu laistīšanu, gaisa mitrumam nav lielas nozīmes. Pārmērīgas laistīšanas dēļ saknes var sākt pūt, tāpēc ir svarīgi, lai augi tiktu iestādīti labi drenētā augsnē un netiktu pārlaistīti.[3] Pastāv ieteikums svītrainās sansevjēras apūdeņot no apakšas, jo tās lapām ūdens ir lieks.[25] Ik pa laikam augus jāpārstāda lielākos podos vai jāsadala pie saknēm, jo dažreiz tie augot saplēš podu, kurā aug. Ziedēšanai augus daži avoti iesaka turēt uz saulainas palodzes, turpretī citi savukārt iesaka vismaz svītraino sansevjēru tiešā saulē nenovietot;[26] gaišākas vietas vajadzīgākas šķirnēm un sugām ar košākām lapām.[6] Ziedēšanu telpās provocē arī nepietiekama telpa auga saknēm[3][27] un ūdens trūkums.[28] Ziedkopa sastāv no baltiem ziediem uz garas ziedu bultiņas, tiem ir smalks aromāts. Sansevieria ir ložņājošs saknenis, uz tā parādās pamatlapas. Augu audzēšanai daļa avotu iesaka platu, seklu trauku,[29] kas pildīts ar irdenu maisījumu (piemēram, četras daļas velēnu augsnes, divas daļas lapu un viena daļa humusa un upes smilšu).[30]
Pavairo parasti pavasarī, sadalot ceru, tā lapu spraudeņus vai sadalot saknes.
Vairākas Sansevieria sugas ir populāri telpaugi mērenās joslas reģionos, un S. trifasciata no tām ir visplašāk pārdotā; ir pieejamas daudzas šķirnes. Ķīnā augu bieži tur podiņā, ko rotā pūķi un fēniksi.[31] Augšana ir salīdzinoši lēna, un augs dzīvo daudzus gadus.
Korejā sansevjēras podos parasti pasniedz kā dāvanu uzņēmumu atvēršanas ceremonijās vai citos labvēlīgos pasākumos. Barbadosā sansevjēru tautā dēvē arī par "naudas augu", ticot, ka cilvēkam, kuram tā ir, nauda vienmēr būs. Viens no tautas izskaidrojumiem ir auga zaļās krāsas identifikācija ar ASV dolāru.
Vēl viena populāra suga ir S. cylindrica, kuras lapas izskatās diezgan atšķirīgi no S. trifasciata, taču tās ir tikpat izturīgas.[32]
Augus var pavairot ar sēklām, lapu griešanu un dalīšanu. Sēklas izmanto reti, jo augus parasti var izaudzēt daudz ātrāk ar spraudeņiem. Tā kā daudzas šķirnes ir periklinālas himēras, tās nav pavairojamas ar lapu spraudeņiem, tāpēc, lai saglabātu to īpatnības, tās jāpavairo ar sakneņu dalīšanu. Piemēram, līdakastes ar dzelteni zaļām raibām lapām šādi zaudē savu dzelteno krāsu.[33]
Sansevjēru lapas apēdot ir indīgas, tāpēc tās netiek ieteiktas bērnistabās.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.