Sabulis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes). Sabuļa tuvākā radiniece caunu ģintī ir Japānas cauna.
Sabulis Martes zibellina (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
Ģints | Caunas (Martes) |
Suga | Sabulis (Martes zibellina) |
Izplatība | |
Sabulis Vikikrātuvē |
Sabulis pamatā dzīvo Sibīrijas taigā, sākot ar Urālu kalniem un beidzot ar Mongolijas un Ķīnas ziemeļiem.[1] Tas ir sastopamas arī Korejas pussalā[2] un Hokaido salā Japānā. Sabuļu izplatības karti var apskatīt šeit Arhivēts 2010. gada 15. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Pirms vairākiem simtiem gadu 15. gadsimtā tas dzīvoja arī Krievijas Eiropas daļā līdz Polijai un Somijai, Latviju, Lietuvu un Baltkrieviju ieskaitot.[3] Iespējams, sabulis bija sastopams visā Skandināvijā.[4] Bet jau 18. gadsimtā sabulis dzīvoja vairs tikai Krievijā un arī tikai Krievijas ziemeļu daļā. Kopš 20. gadsimta sabulis Krievijas Eiropas daļā ir saglabājies ļoti niecīgos daudzumos, tas mūsdienās ir sastopams Pečoru apkaimē, kur izveidots dabas rezervāts sabuļu aizsardzībai.[3]
Kā kažokzvērs sabulis vienmēr ir bijis vērtēts kā īpaši vērtīgs, arī mūsdienās sabuļāda ir luksusa klases kažokāda. Lai arī sabuļus Krievijas taigā joprojām medī un sabuļādu ieguve dažām vietējām tautām ir gandrīz vienīgais peļņas avots,[5] tomēr lielākā daļa sabuļādu, ko mūsdienās var nopirkt tirdzniecībā, nāk no zvēraudzētavām. Lai pašūtu vienu kažoku, ir jānogalina 60—80 sabuļi.[6]