Ķīna
valsts Austrumāzijā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) (vienkāršotā ķīniešu: 中华人民共和国, piņjiņs: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó), vienkāršoti Ķīna (vienkāršotā ķīniešu: 中国, piņjiņs: Zhōngguó),[16] ir valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra. ĶTR kopējā platība ir 9 706 961 km² un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,411 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir otrā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita aiz Indijas.
- Šis raksts ir par mūsdienu valsti. Par citām jēdziena Ķīna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ķīnas Tautas Republika
|
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Himna:
|
||||||
ĶTR un ārvalstu teritorijas, uz kurām tā izvirza pretenzijas (Arunāčala Pradēša un Taivāna gaiši zaļā krāsā).
|
||||||
Galvaspilsēta | Pekina[a] 39°55′N 116°23′E | |||||
Lielākā pilsēta | Šanhaja[1][2] | |||||
Valsts valodas | Standarta ķīniešu[3] | |||||
Reģionālās valodas | ||||||
Oficiālā rakstības valoda | Dzimtenes ķīniešu | |||||
Etniskās grupas | 91,51% haņi,[4] 55 atzītas minoritātes | |||||
Demonīms | Ķīnieši | |||||
Valdība | Unitāra Ķīnas Komunistiskās partijas autoritāri pārvaldīta valsts | |||||
- | Prezidents | Sji Dzjiņpins[c] | ||||
- | Premjers | Li Cjans | ||||
- | Kongresa priekšsēdētājs | Džans Dedzjans | ||||
- | Konferences priekšsēdētājs | Ju Dženšens | ||||
Likumdevējs | Nacionālais Tautas kongress | |||||
Izveide | ||||||
- | Ķīnas apvienošana | 221. gads p.m.ē. | ||||
- | Republikas izveide | 1912. gada 1. janvāris | ||||
- | Ķīnas Tautas Republikas proklamēšana | 1949. gada 1. oktobris | ||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 9 706 961 km² [d](3./4.) | ||||
- | Ūdens (%) | 2,8 | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2023. gadā | 1 411 750 000[5] (2.) | ||||
- | 2010. gada tautas skaitīšana | 1 339 724 852[6] (1.) | ||||
- | Blīvums | 150/km² | ||||
IKP (PPP) | 2017. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $23,159 triljoni[7] | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $15 175[7] | ||||
IKP (nominālais) | 2017. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $12,014 triljoni[7] | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $8 643[7] | ||||
Džini koef. (2012) | 47,4 | |||||
TAI (2021) | ▲ 0.768[8] (augsts) (79.) | |||||
Valūta | Juaņs (¥) (CNY ) |
|||||
Laika josla | Ķīnas laiks (UTC+8) | |||||
Interneta domēns | ||||||
Tālsarunu kods | +86 | |||||
1 | ^ Oficiāli atzītās minoritātes | |||||
2 | ^ Kopš 1980. gadiem vienkārša valsts politiskās struktūras aprakstīšana nav iespējama.[10][11] Pašlaik valsts vara pieder 7—9 Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļiem, kurus vada komunistiskās partijas ģenerālsekretārs.[12] | |||||
3 | ^ Sji Dzjiņpins pašlaik ir: Ķīnas Komunistiskās partijas līderis, Ķīnas prezidents, valsts un partijas Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs[13] | |||||
4 | ^ Norādīts oficiālais Apvienoto Nāciju Organizācijas sniegtais skaitlis.[14] Te netiek iekļauts Trans-Karakoram josla (5800 km2), Aksai Chin (37 244 km2), kā arī citas strīdīgās teritorijas. Encyclopædia Britannica Ķīnas platība ir sniegta kā 9 572 900 km2.[15] |
Lai arī ĶTR konstitūcijā minēts, ka tajā valda "tautas demokrātiskā diktatūra", tomēr kopš tās dibināšanas 1949. gadā ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20, BRICS un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. ĶTR ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.