From Wikipedia, the free encyclopedia
Rožkrustieši jeb rozenkreiceri (vācu: Rosenkreuzer, no Rose — 'roze' un Kreuz — 'krusts') ir slepena teozofiska brālība, kuras darbības uzplaukuma posmu saista ar 15.—17. gadsimtu. Brālības nosaukums cēlies no viņu izmantotā Rozes krusta simbola, kuru izmanto arī dažos brīvmūrnieku rituālos. Roze simbolizē augšāmcelšanos, savukārt krusts — atpestīšanu. Daudzi uzskata, ka mūsdienu rožkrustieši nav saistīti ar 17. gadsimta Rozes krusta brālību, lai arī seko tās mācībai.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Rožkrustieši" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Rožkrustiešu mācības pamatā ir trīs anonīmi teksti — Fama fraternitatis oder Entdekkung der Brüderschaft des hochlöblichen Ordens des Rosen Creutzes (1614), Confessio fraternitatis oder Bekanntnus der löblichen Brüderschaft des hochgeehrten Rosen Creutzes (1615) un Chymische Hochzeit des Christiani Rosencreutz (1616).[1]
Saskaņā ar leģendu Rožkrustiešu ordeni nodibināja vācu svētceļnieks Kristians Rozenkreics (Christian Rosenkreuz, 1378-1484) 1407. gadā. Viņš bija mācījies Palestīnā vairāku okultisma skolotāju vadībā. Viņa dzīves laikā ordenis nedrīkstēja būt liels — atļauti bija ne vairāk kā astoņi biedri. Kad Rozenkreics 1484. gadā nomira, ordeņa darbība apsīka, lai atjaunotos 17. gadsimta sākumā. Mūsdienu rožkrustieši šo leģendu vērtē dažādi — daži to uzskata par patiesību, savukārt citi domā, ka Rozenkreics ir bijis kādas slavenas vēsturiskas personas pseidonīms (bieži tiek minēts Frānsiss Bēkons). Tiek uzskatīts, ka Rozenkreics, iespējams, bijusi fiktīva persona.
Pēc mazāk zināmas leģendas, kas meklējama brīvmūrnieku literatūrā, rožkrustiešu ordenis ticis dibināts 46. gadā, kad kādu Aleksandrijas gnosticisma gudro vārdā Ormuss un viņa sešus sekotājus kristietībai pievērsa Jēzus māceklis Marks. Tādējādi izveidojās rožkrustiešu kustība, kas sevī apvienoja primitīvu kristietību ar ēģiptiešu mistērijām. Šīs leģendas patiesīgums nozīmētu, ka Rozenkreics bijis tikai iniciēts un kļuvis par Lielmeistaru jau pastāvošā ordenī, nevis bijis tā dibinātājs.
Cita versija vēsta, ka rožkrustiešu mācības sākums meklējams jau mistēriju skolās Senajā Ēģiptē. Pirmā bija Ozirisa skola (1500 p.m.ē.), kurā varēja mācīties tikai izredzētie stingras slepenības režīmā un speciāli būvētās celtnēs, arī piramīdās. Tajās notika praktiskās nodarbības sevis un pasaules izzināšanā, iesvētību ceremonijas un mistiski rituāli. Laika gaitā mācība sāka izplatīties ārpus Ēģiptes robežām. Grieķu filozofs Pitagors lielu daļu zināšanu ieguva Ēģiptē. Atgriezies Grieķijā, viņš nodibināja okultās Pitagoriešu skolu, kas nodarbojās ar misticisma filozofiju. Arī Grieķijā mācības noslēpums tika uzticēts tikai nedaudziem — tiem, kuri spēja izturēt ilgstošus pārbaudījumus. Mūsu ēras 3. gadsimtā ordeņa idejas un mācība izplatījās Itālijā, bet 8. gadsimtā — Francijā, Anglijā, Vācijā un citur. Vēlākajos gadsimtos, pateicoties templiešiem un alķīmiķiem, ordeņa mācību jau pazina visā Eiropā un Austrumzemēs.
Organizācija, ko 17. gadsimtā pazina kā Rožkrustiešu biedrību (Rosenkreuzer), visdrīzāk bija grupa indivīdu ar līdzīgiem viedokļiem par noteiktām lietām. Nav nekādu liecību, kas vēstītu, ka notikušas jebkādas sanāksmes vai ka pastāvējušas amatpersonas. Tā laika rožkrustiešu kustības darbu autori bija morāli un reliģiski reformatori, kas galvenokārt izmantoja ķīmiju (alķīmiju) un citas zinātnes, lai paustu savu viedokli. Viņu darbiem piemita mistiska vai okulta nokrāsa. Tomēr iespējams arī, ka viduslaikos mācības vairāku iemeslu dēļ notika slepeni. Pirmkārt, tika uzskatīts, ka cilvēki vēl nav gatavi saņemt slepenās zināšanas un ka tās, bez izpratnes pielietotas, varētu nodarīt neatgriezenisku ļaunumu cilvēcei. Otrkārt, būtisks šķērslis mācības atklātai paušanai bija arī inkvizīcija.
Tomēr tieši 17. gadsimtā Rozes krusta ordenis sevi pieteica ar vairākiem atklātiem manifestiem. Fama Fraternitatis (1614),Confessio Fraternitatis (1615) un Chymische Hochzeit des Christiani Rosencreutz ("Kristiāna Rozenkreica ķīmiskās kāzas", 1616) publicēšana izraisīja interesi visā Eiropā, kā rezultātā darbi tika izdoti atkāroti. Par šo tematu tika uzrakstīti arī daudzi pamfleti, kuros tika pausta kā pozitīva, tā negatīva attieksme un kuru autori bieži vien nezināja neko par manifestu autoru īstajiem nodomiem. Saskaņā ar vēstures avotiem iespējams, ka pirmais darbs manuskripta veidā tika uzrakstīts jau ap 1610. gadu. Pētījumi liecina, ka visus trīs dokumentus, kā arī Rožkrustiešu ordeņa ideju, iespējams, radījis teologs Johans Valentīns Andrea (Johann Valentin Andrea, 1586-1654), lai arī oficiāli apstiprināts tikai tas, ka viņš ir "Ķīmisko kāzu autors" (vēlāk viņš pats darbu nosauc par ludibrium jeb (aptuveni) muļķīgu rotaļu). Rožkrustiešu darbu autori pārsvarā deva priekšroku luterānismam, nevis Romas katolicismam.
Pirms Rožkrustiešu manifesta
17. un 18. gadsimtā
19. un 20. gadsimtā
Latvijā
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.