From Wikipedia, the free encyclopedia
Roberts Vipers (krievu: Роберт Юрьевич Виппер, vācu: Robert Wipper[1]; 1859–1954) bija austriešu cilmes Krievijas un Latvijas vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors (1924).[2][3]
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Dzimis 1859. gada 14. jūlijā Maskavā skolotāja Georga Vipera ģimenē, viņa vectēvs Francis Vipers bija dzimis Bregencā, ieceļojis Krievijā ap 1820. gadu.
Studēja Maskavas Universitātes vēstures un filoloģijas fakultātē, pēc kuras beigšanas 1880. gadā mācīja kultūras vēsturi A. Gunsta Daiļo mākslu privātskolā (Училище изящных искусств А. О. Гунста). Pēc divu gadu pētnieciskā darba Ženēvas arhīvos 1894. gadā aizstāvēja doktora disertāciju "Baznīca un valsts Ženēvā kalvinisma laikmetā XVI. gadsimtā (Церковь и государство в Женеве XVI в. в эпоху кальвинизма). Strādāja Odesas Jaunkrievijas Universitātes Vispārīgās vēstures katedrā, 1897. gadā ievēlēts par Maskavas Universitātes profesoru, lasīja lekcijas par Seno laiku vēsturi. 1910. gadā viņš kļuva par īsteno valsts padomnieku.
Pēc Oktobra revolūcijas viņa brāli prokuroru Oskaru Viperu (1870—1919/1920?) boļševiki sodīja ar nāvi (viņš bijis valsts apsūdzības uzturētājs Beilisa prāvā), represijas vērsās arī pret Robertu Viperu. 1922. gadā pēc Ļeņina iniciatīvas profesoru R. Viperu atlaida no darba Maskavas Universitātē un 1924. gadā viņš kopā ar dēlu Borisu pārcēlas uz dzīvi Latvijā. Latvijas Universitātē viņš pasniedza Jauno laiku vēstures kursu un vadīja Latvijas vēstures semināru. Īpašu uzmanību viņš pievērsa 18. gadsimta apgaismotājiem, izceļot Vidzemes luterāņu mācītāju J. G. Eizenu. Daudz ievērības veltīja arī Latvijas agrārās vēstures jautājumiem un dzimtbūšanas izcelsmes jautājumiem.
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada pavasarī profesors Roberts Vipers kopā ar dēlu Borisu Viperu pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja Maskavas Filozofijas, literatūras un vēstures institūtā. Sakarā ar Vācijas iebrukumu PSRS no 1941. līdz 1943. gadam pavadīja bēgļu gaitās Taškentā. Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja Maskavas Universitātē, 1944. gadā iznāca R. Vipera Krievijas caru Ivanu IV ("Jāni Briesmīgo") slavinošā grāmata, par ko viņš tika apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni (1944) un Ļeņina ordeni (1945).
Miris 1954. gada 30. decembrī Maskavā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
