Roberts Openheimers

Dž. Roberts Openheimers (angļu: J. Robert Oppenheimer, dzimis 1904. gada 22. aprīlī, miris 1967. gada 18. februārī) bija amerikāņu fiziķis. Viens no ASV kodolfizikas pamatlicējiem. Manhetenas projekta zinātniskais vadītājs un kodoltesta Trinity vadītājs. Saukts par "atombumbas tēvu", izgudrojis pirmos kodolieročus. Zaudēja amatus makartisma laikā.

Roberts Openheimers Robert Oppenheimer Personīgā informācija Dzimis 1904. gada 22. aprīlī Ņujorka, Ņujorka,  ASV Miris 1967. gada 18. februārī (62 gadi) Prinstona, Ņūdžersija,  ASV Pilsonība  ASV Tautība ebrejs Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Darba vietas Kalifornijas Tehnoloģiju institūts Kalifornijas Universitāte (Bērkli) Manhetenas projekts Losalamosas Nacionālā laboratorija Padziļināto studiju institūts Alma mater Hārvarda Universitāte Kembridžas Universitāte Getingenes Universitāte Pasniedzēji Džozefs Džons Tomsons, Makss Borns Studenti Villiss Lembs, Deivids Boms Sasniegumi, atklājumi atombumba, Borna-Openheimera tuvinājums, Openheimera-Volkofa robeža Apbalvojumi Ordenis "Par nopelniem" (ASV) 1946, Enriko Fermi balva 1963

Dzīvesgājums

Dzimis 1904. gadā Ņujorkā Vācijas ebreju izcelsmes audumu importētāja Jūlija Zēligmana Openheimera un viņa sievas gleznotājas Ellas Openheimeres, dzimušas Frīdmanes, ģimenē. Studēja ķīmiju Hārvarda Universitātē, pēc studiju beigšanas devās uz Eiropu, lai studētu fiziku, jo tolaik ASV atpalika šīs zinātnes pētniecībā. Iesākumā mācījās Kavendiša laboratorijā Kembridžas Universitātē. 1926. gadā devās uz Getingenes Universitāti, kur studēja fiziku Maksa Borna vadībā. Šeit viņš iepazinās un sadraudzējās ar daudziem vēlākajiem izcilajiem zinātniekiem: Verneru Heizenbergu, Paskvālu Jordānu, Volfgangu Pauli, Polu Diraku, Enriko Fermi un Edvardu Telleru. 1927. gadā Openheimers Getingenes Universitātē ieguva doktora grādu fizikā.

1927. gadā Openheimers atgriezās ASV un 1928. gadā sāka strādāt Kalifornijas Universitātē Bērkli, kur darbojās daudzus gadus. Openheimers kļuva par vienu no ASV teorētiskās fizikas pamatlicējiem un izveidoja Bērkli par pasaules līmeņa fizikas pētniecības centru. Viņš bija daudzpusīgi attīstīta personība un deva ieguldījumu teorētiskajā astronomijā, kodolfizikā, spektroskopijā un kvantu teorijā. Openheimers interesējās arī par valodniecību, filozofiju.

Viņš iemācījās sanskritu un oriģinālā lasīja vienu no savām iemīļotākajām grāmatām Bhagavadgītu. 1930. gados Openheimers ietekmējās no komunistiskās ideoloģijas, jo daudzi viņa kolēģi un draugi bija atklāti Komunistiskās partijas atbalstītāji.

Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā Manhetenas projekta vadītājs ģenerālis Leslijs Grovss par projekta zinātnisko vadītāju izvēlējās Openheimeru. Openheimers 1942. gadā bija viens no Losalamosas Nacionālās laboratorijas izveidotājiem un pirmais tās vadītājs. Šeit no visas pasaules tika ataicināti fiziķi, kas nodarbojās ar atombumbas radīšanu. 1945. gada 16. jūlijā pie Alamogordo, Ņūmeksikā, veica Trinity eksperimentu, kura laikā uzspridzināja pirmo atombumbu. Pēc sprādziena Openhemers esot citējis Bhagavadgītas 11. nodaļas 32. pantu — "Es esmu nāve (laiks), lielais pasauļu sagrāvējs" (Now I am become Death, the destroyer of worlds). 1945. gada 6. un 9. augustā kodolieroči "Mazais zēns" un "Resnais vīrs" tika uzspridzināti virs Japānas pilsētām Hirosimas un Nagasaki.

Pēc kara 1946. gadā tika nodibināta ASV Atomenerģijas komisija (United States Atomic Energy Commission) un Openheimers strādāja par tās galveno konsultantu. Viņš iestājās par starptautisku atomieroču kontroli. Kādu laiku bija arī ūdeņraža bumbas konstruēšanas pretinieks.

1947. gadā Openheimers pameta Bērkli un sāka strādāt Padziļināto studiju institūtā, Prinstonā, kur vēlāk nomainīja Albertu Einšteinu vecākā teorētiskās fizikas profesora amatā.

Sākoties makartisma laikiem ASV, Openheimers savu kreiso uzskatu dēļ kļuva par vienu no labējo spēku mērķiem. Viens no galvenajiem viņa pretiniekiem bija FIB direktors Edgars Hūvers, kurš jau no 1930. gadiem bija pavēlējis veikt Openheimera novērošanu un sarunu noklausīšanos, saistībā ar viņa darbību Bērkli. 1954. gadā Openheimeram bija jāstājas Pretamerikāņu darbības izmeklēšanas komitejas priekšā. Viens no redzamākajiem cilvēkiem, kas liecināja pret Openheimeru, bija Edvards Tellers, kurš ar savu rīcību izraisīja sašutumu citu zinātnieku vidū. Izvērstās kampaņas dēļ Openheimers bija spiests pamest amatus, tomēr turpināja nodarboties ar pētniecību un sniegt lekcijas dažādās pasaules valstīs.

Kad 1963. gadā par ASV prezidentu tika ievēlēts Džons Kenedijs, viņš kā reabilitācijas zīmi piešķīra Openheimeram Enriko Fermi balvu. Kenedija nāves dēļ Openheimeram to pasniedza Lindons Džonsons.

Mūža atlikušajā daļā Openheimers daudz laika pavadīja ASV Virdžīnās, kur bija iegādājies īpašumu.

Piemiņa

2005. gadā izdota Kaja Bērda un Mārtina Šervina sarakstītā Openheimers biogrāfija American Prometheus, kas ieguva Pulicera balvu biogrāfiju un autobiogrāfiju jomā. Balstoties uz šo darbu, Kristofers Nolans uzņēma mākslas filmu "Openheimers" (2023). R. Openheimera lomā aktieris Kilians Mērfijs.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• R.Openheiemera video "Now I become death.." (angliski)