Pļavas āboliņš

Pļavas āboliņš (latīņu: Trifolium pratense) - divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stipri zarainu sakņu sistēmu, uz kuras attīstās gumiņbaktērijas. Stublājs stāvs, zarains. Lapas trīsstaraini saliktas, ar pielapēm. Ziedi rožaini, sarkanbrūni vai violetsārti, sakopoti lielās, apaļās galviņās. Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis pāksts. Pļavas āboliņš bieži sastopams pļavās, laukos, mežmalās, ceļmalās, to kultivē kā vērtīgu lopbarības augu. Labs nektāraugs.

Pļavas āboliņš Trifolium pratense L.
Pļavas āboliņš (Trifolium pratense)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Pākšaugu rinda (Fabales)
Dzimta	Tauriņziežu dzimta (Fabaceae)
Ģints	Āboliņi (Trifolium)
Suga	Pļavas āboliņš (T. pratense)
Pļavas āboliņš Vikikrātuvē

Ir divi pļavas āboliņa tipi: vēlīnais ziemāju paveids un agrīnais vasarāju paveids.^[1] Pirmo izmanto divus, otro - vienu gadu. Pļavas āboliņš aug visas Latvijas augsnēs, izņemot stipri skābās un ļoti nabadzīgās. Tas ir labs priekšaugs citām laukaugu kultūrām. Labi audzis pļavas āboliņš augšanas laikā uz hektāru saista 150-160 kg gaisa slāpekļa, to sēj gan atsevišķi, gan maisījumā ar citām zālēm. 100 kg pļavas āboliņa siena satur 9,7 kg sagremojamā proteīna un 2,5-3,5 g karotīna.^[1]

Tautas medicīnā ziedu tēju lieto hroniska klepus, bronhiālas astmas, drudža, saaukstēšanās slimību ārstēšanai.

Droga satur glikozīdus - trifolīnu un izotrifolīnu; flavonoīdus; kumarīna atvasinājumus, ēterisko eļļu, miecvielas, askorbīnskābi.

Atsauces

1. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  17. lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pļavas āboliņš.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)