![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b0/Protist_collage_2.jpg/640px-Protist_collage_2.jpg&w=640&q=50)
Protisti
From Wikipedia, the free encyclopedia
Protisti (Protista, no sengrieķu: πρώτιστος — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu. Protistu valstī ir apvienoti visi eikariotiskie vienšūnas organismi, kuri var būt sastopami arī kolonijās — aļģes un protozoji, kā arī daudzšūnu aļģes, aļģsēnes un gļotsēnes. Tā ir parafilētiska grupa bez kopīgas izcelsmes,[1] kur iekļauti visi eikariotiskie organismi, kas nav dzīvnieku, sēņu un augu valstīs. Terminu protisti 1866. gadā ieviesa Ernsts Hekels, taču viņa izpratnē tie bija visi vienšūnas organismi, ieskaitot baktērijas. Mūsdienu izpratnē šo terminu 1938. gadā sāka lietot Herberts Kouplends, jo viņš baktērijas iedalīja atsevišķā monēru valstī.[2] Vēlāk to savā sistemātikā saglabāja Roberts Vitakers, piecu valstu sistēmas autors. Tradicionāli protistus dala vienšūņos (Protozoa), aļģēs (Algae) un sēņveidīgajos organismos. Visām šīm grupām ir polifilētisks raksturs un tās netiek lietotas kā taksoni.
Protisti | |
---|---|
![]() Protistu daudzveidība | |
Klasifikācija | |
Valsts | Protisti (Protista) |
![]() |
Kā daudzas citas grupas, kas izveidotas pēc "atlikuma principa", protisti netiek raksturoti pēc kaut kādām konkrētām īpašībām. Lielākā daļa protistu ir vienšūnas organismi, kaut arī daudzi spēj veidot kolonijas. Virknei protistu ir raksturīga daudzšūnu uzbūve un daudzveidīga ārējā forma.
Lai gan Vitakera dzīvās dabas piecu valstu sistēma 20. gadsimta beigās bija plaši atzīta, netrūka arī citu viedokļu, īpaši par protistu valstī iekļautajiem organismiem. 1998. gadā britu biologs Tomass Kavaljē-Smits publicēja savu sešu valstu modeli, kurā ietilpst baktērijas, protozoji, hromisti, augi, sēnes un dzīvnieki.[2] Šajā modelī protistu valsts iepriekšējā izpratnē vairāk neeksistē, bet daļa organismu pārcelta uz jaunu valsti ― hromisti. Piemēram, tās ir brūnaļģes (Phaeophyta), zeltainās aļģes (Chrysophyta) un kramaļģes (Bacillariophyta), kā arī aļģsēnes.[3][4]