![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/22/Positions_of_ancient_continents%252C_550_million_years_ago.jpg/640px-Positions_of_ancient_continents%252C_550_million_years_ago.jpg&w=640&q=50)
Proterozojs
trešā Zemes ģeoloģiskā eona / From Wikipedia, the free encyclopedia
Proterozojs (grieķu: πρότερος, próteros — ‘pirmais, agrākais’; ζωή, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms (541,0 ± 1,0) gadu, nomainot arhaju.[1] Ir visilgākā eona Zemes vēsturē. Sīkāk tiek iedalīts paleoproterozoja, mezoproterozoja un neoproterozoja ērās.[2]
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/22/Positions_of_ancient_continents%2C_550_million_years_ago.jpg/640px-Positions_of_ancient_continents%2C_550_million_years_ago.jpg)
Šai periodā Saules starjauda bijusi par līdz 30% zemāka nekā pašlaik, magma zem kontinentālajām plātnēm ir bijusi karstāka un šķidrāka, tādēļ tektoniskie procesi šajā laikmetā notikuši ātrāk. Proterozoja beigās izveidojušies Zemes garozas pacēlumi — kontinenti un konsolidējušās senās platformas, notikušas būtiskas izmaiņas Zemes atmosfēras sastāvā un klimatā. Okeāna ūdeņos sākusies sulfātu sedimentācija, veidojies kaļķakmens un dolomīts. Stabilizējās Pasaules okeāna izmēri. Vietām izveidojās augsne.
Arhajā izveidojusies dzīvība turpinājusi evolucionēt un proterozojā radušies eikarioti, agrīnie augi, sēnes un dzīvnieki. Tomēr no šī perioda līdz mūsdienām iežos saglabājušās ļoti maz fosiliju, jo tālaika organismiem līdz pašiem pēdējiem miljoniem gadu trūka skeleta. Esošās fosilijas pārstāv galvenokārt zilaļģu un baktēriju dzīvības produkti — stromatolīti un mikrofitolīti, mikrofitofosilijas (akritarhi) un dažādu bezskeleta dzīvnieku, kā tārpu un meduzoīdu atliekas.[1]