Arhajs
otrā Zemes ģeoloģiskā eona / From Wikipedia, the free encyclopedia
Arhajs (sengrieķu: ἀρχαῖος — 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.[1]
Arhajā veidojās pirmās ģeosinklināles, kurās nogulsnējās vulkāniskās lavas un terigēnais materiāls, kas izgulsnējās jūrās no apkārtējiem sauszemes apgabaliem. Ieži tika pakļauti granitizācijai, metamorfizācijai un krokošanai. Veidojās pirmās kalnu grēdas. Izveidojās pirmās lielās platformas (Austrumeiropas, Sibīrijas, Ziemeļamerikas, Antarktīdas u.c.), kuras sadalīja ģeosinklināļu joslas.
Arhaja ieži mūsdienās ir metamorfizēti, tam raksturīgi gneisi, migmatīti, marmori, kristāliskie slānekļi. Zemes garozas visvecākie ieži ir sastopami vecāko platformu pamatnēs, bet virspusē redzami Baltijas, Podolijas, Aldānas, Anabaras u.c. vairogos. Arhaja nogulumieži kalnu rajonos sastāv galvenokārt no drupu iežiem, kas veidojās sadēdot lavām. Tādēļ granīti, gneisi, vizlu, hlorītu un talka slānekļi mijas ar bāziskas lavas starpkārtām. Arhaja okeānu ūdeņi saturēja daudz hlorīdu un karbonātu, kā rezultātā radās pirmie kālija hlorīda, magnija, dzelzs un mangāna karbonātu nogulumi.[2]